Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skolēnu vecāki sociālajos tīklos raksta, ka saskaņā ar jaunajiem skolas noteikumiem bērniem tagad nav atļauts sazināties savā starpā citā valodā, izņemot latviešu – pat starpbrīžos.
Pirmais, ko press.lv nolēma izdarīt, protams, bija iegūt šīs informācijas apstiprinājumu vai noliegumu no pašas skolas. Ir septembris, mācību gads rit pilnā sparā, taču, kā izrādījās, Jūrmalas Aspazijas pamatskolā nez kādēļ nedarbojas tālruņa numurs, pa kuru vecāki var sazināties ar skolas administrāciju. Zvanot uz šo numuru, starp citu, vienīgo, kas norādīts skolas mājaslapā0, klausulē atskan, ka numurs nav pareizs vai neeksistē. Citu kontaktu skolas mājaslapā nav, tikai e-pasts.
Neko darīt, ja jau tālrunis neatbild, rakstām e-pastu: “Vai tā ir taisnība, ka ne tikai mācību stundās, bet arī starpbrīžos jūsu skolas skolēniem nav atļauts sazināties dzimtajā valodā?” Saņemam atbildi, ko parakstījusi pat ne direktore, bet skolas vecākā lietvede Natālija Skrupska. Formāli tā ir atbilde, bet patiesībā tāda atrakstīšanās, kas nekādi neizskaidro jautājuma būtību: ir iekšējās kārtības noteikumi, bet mēs jums par tiem nestāstīsim, jo jūs neesat vecāki.
Šāda atbilde mūs neapmierināja, un beidzot mēs atradām darbojošos tālruni skolā (kas, ticiet man, nebija viegli). Uz telefona zvanu atbildēja skolas direktora vietniece Irina Mičiūniene.
Viņa apstiprināja, ka jaunajos skolas iekšējās kārtības noteikumos patiešām ir punkts, kas nosaka, ka laikā, kamēr bērni atrodas skolā (tās ir ne tikai mācību stundas, bet arī starpbrīži, kas, pēc skolas vadības domām, arī ir mācību procesa sastāvdaļa), viņiem savā starpā ir jāsazinās tikai latviešu valodā. Tomēr viņa atteicās atsūtīt mums šo dokumentu, aizbildinoties ar to, ka komunikācija ar presi iespējama tikai pēc oficiāla pieprasījuma, uz kuru skolas direktore mums atbildēs... mēneša laikā.
Skolas audzēkņu vecāki izrādījās apsviedīgāki par direktori un atsūtīja mums šo dokumentu jau tajā pašā dienā. Noteikumu 5.1.10. punkts tiešām skan šādi: “Iestādē (mācību stundās, starpbrīžos) un Iestādes organizētajos pasākumos (ekskursijas, klases vakaros utt.), kā arī pārstāvot skolu ārpus tās, lietot Latvijas Republikā noteikto valsts valodu – latviešu valodu.”
Sarunas turpinājumā direktores vietniece paskaidroja, ka bērniem skolā latviešu valodā jāsazinās ne tikai mācību stundās, bet arī starpbrīžos, kas, pēc viņas teiktā, “arī ir mācību procesa sastāvdaļa”: “Kā gan savādāk? Ja viņi mājās runās krieviski, pēc tam arī skolas starpbrīžos viņi runās krieviski, tad kā viņi iemācīsies latviešu valodu?”.
- Un, ja krievvalodīgais bērns, kurš vēl pietiekami labi neprot valsts valodu un tāpēc starpbrīžos sarunājas ar citiem bērniem savā dzimtajā valodā, piemēram, krievu valodā, vai tas tiek uzskatīts par pārkāpumu? Vai par to ir paredzēts kāds sods?
- Ko jūs domājat ar sodu?
- Tas taču ir jūsu pieņemto noteikumu pārkāpums.
- Nu, es nezinu. Skolas vadība uz visiem jūsu jautājumiem atbildēs rakstiski.
- Kā tad ir ar bērniem, kuri pietiekami labi neprot latviešu valodu un pārtraukumos lieto savu dzimto krievu valodu?
- Bērniem ir jāprot valsts valoda jau pēc bērnudārza. Un, ja mēs neprasīsim, lai bērns starpbrīžos runā latviski, ja viņš klasē šo valodu dzird tikai 40 minūtes, bet starpbrīžos komunicē savā dzimtajā valodā un pēc tam mājās ar vecākiem runā dzimtajā valodā, tad kā viņš apgūs valsts valodu?
(Iekavās atzīmējam, ka šī doma ir nedaudz pretrunīga. Ja “bērniem jau pēc bērnudārza būtu jāzina valsts valoda”, tad kādēļ ir jautājums “kā viņš apgūs valsts valodu?”).
- Jūsu skola tika izveidota, apvienojoties Alternatīvajai un Lielupes skolai. Alternatīvās skolas klasēs mācījās bērni ar īpašām vajadzībām un uztveres grūtībām. Vai jūs rēķināties ar to, ka viņiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai pārietu uz mācībām tikai valsts valodā?
- Mēs neesam alternatīvā skola, mēs esam Jūrmalas Aspazijas skola! Jūs tagad apvainojat amatpersonu, kas izpilda savus pienākumus.
- Neviens jūs neapvaino, mēs cenšamies jums izstāstīt mazo skolēnu problēmas būtību, kuru tiesības skar jaunie noteikumi.
- Rakstiet oficiālu pieprasījumu, un jūs saņemsiet atbildi mēneša laikā.
Mēs nebijām vienīgie, kas uzrakstīja oficiālu pieprasījumu. Satrauktie vecāki ir vērsušies visās iespējamās instancēs, uzskatot, ka viņu bērnu tiesības tiek aizskartas. Tā viens no skolēnu vecākiem publiski uzdeva jautājumu juristam portālā lvportals.lv. Lūk, kādu atbildi viņš saņēma:
Tiesībsarga birojs: tas ir bērnu tiesību pārkāpums!
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, komentējot situāciju Jūrmalas Aspazijas pamatskolā, portālam press.lv sacīja:
- Valsts valodas likums skaidri reglamentē tikai oficiālo saziņu, tai jābūt latviešu valodā. Saziņa starpbrīžos ir neformāla, tas ir laiks atpūtai. Un aizliegums bērniem starpbrīžos sazināties savā valodā ir bērnu tiesību pārkāpums. Taču skolai nav aizliegts izstrādāt savus iekšējos noteikumus, tai tie nav ar nevienu jāsaskaņo. Tāpēc ir izveidojusies šāda situācija. Cik mums zināms, arī Jūrmalas pašvaldības Izglītības pārvalde ir informēta par šo situāciju, un ar skolas direktoru notiek sarunas par nepieciešamību grozīt šos iekšējos noteikumus.
- Tātad skolas vadībai būs jāatceļ šis aizliegums, nenovedot lietu līdz tiesai?
- Protams! Šādiem noteikumiem var būt tikai konsultatīvs raksturs, bet nekādā gadījumā ne obligāts. Tas nozīmē, ka skolas administrācija varētu ieteikt skolēniem lietot valsts valodu starpbrīžos, lai to labāk apgūtu neformālajā saziņā, bet nekādā gadījumā nevar uzspiest šo noteikumu kā obligātu. Turklāt svešvalodu lietošana starpbrīžos nebūtu jāuzskata par pārkāpumu. Valsts valodas likumā ir skaidri definēts valodas lietošanas apjoms. Jā, mācību stundās valsts valoda ir obligāta, bet tas, kā sazināties starpbrīžos, ir katra bērna brīva izvēle.
- Bet kā ir ar vakariem un citiem pasākumiem ārpus skolas, izņemot mācību stundas? Vai prasība runāt tikai valsts valodā ir pamatota?
- Šeit ir svarīgi skaidri nošķirt oficiālo un neoficiālo saziņu. Piemēram, pašā ekskursijā saziņai jābūt valsts valodā, jo tā ir mācību procesa turpinājums, bet transportā, ceļā uz to, saziņa ir neoficiāla, t. i., tā var būt dzimtajā valodā. Ja tā ir olimpiāde vai koru konkurss, tad šeit ir tāpat - pašā pasākumā oficiālā valoda, protams, ir latviešu valoda, jo bērns pārstāv skolu, un viss notiek valsts valodā. Bet pārtraukumos, ceļā, transportā, ēdnīcā vai ģērbtuvē var sazināties dzimtajā valodā.
Taču šīs skolas pretrunīgajos noteikumos viss ir sajaukts kopā, tas ir nepareizi, un būs jāveic korekcijas. Ir skaidrs, ka skola gribēja kā labāk, bet šajā gadījumā acīmredzami pārcentās. Tāpēc radies pārpratums. Vecāki ir sašutuši.
- Aspazijas skolas direktora vietniece press.lv apliecināja, ka pārtraukums ir mācību procesa sastāvdaļa.
- Nu nē, tas ir maldīgs priekšstats: pārtraukums ir laiks, kad bērns var atpūsties no mācībām un relaksēties. Šajā laikā nav obligāti jārunā valsts valodā. Es ceru, ka drīz konflikts būs izsmelts. Izglītības departaments par to parūpēsies.
- Vai Tiesībsarga birojs arī ir saņēmis sūdzību par šādiem grozījumiem skolas noteikumos?
- Jā, mēs atbildējām, ka šos noteikumus var grozīt saskaņā ar noteikto kārtību. Tātad šajā gadījumā grozījumus var izdarīt ar Skolas padomes starpniecību – tā ierosina šādus grozījumus noteikumos, un ar pārstāvju balsu vairākumu vecie noteikumi tiks atcelti un pieņemti jauni.
- Vai skolas vadība ir tiesīga slēpt skolas iekšējos noteikumus no žurnālistiem, atsaucoties uz to konfidencialitāti un pieejamību tikai vecākiem un skolēniem?
- Nē, nekādā gadījumā: skolas iekšējiem noteikumiem, tāpat kā citiem oficiāliem skolas dokumentiem, jābūt publiski pieejamiem un publicētiem skolas tīmekļa vietnē. Tas atbilst labas pārvaldības principiem. Pirmkārt, lai vecāki, izvēloties skolu savam bērnam, varētu izlasīt un salīdzināt dažādu skolu informāciju. Varbūt viņus neapmierinās skolas noteikumi vai programma. Informācija būtu jāredz ikvienam, kas varētu būt ieinteresēts. Nu, un tas, ka jaunie noteikumi vēl nav publicēti vietnē, var būt saistīts ar tehniskiem iemesliem. Ceru, ka līdz publicēšanas brīdim strīdīgais punkts tiks grozīts un pārpratums tiks atrisināts.
Slēptais ir kļuvis atklāts – cilvēktiesību aizstāve
Cilvēktiesību aizstāve Elizabete Krivcova pati savulaik mācījusies šajā Jūrmalas skolā.
Arī viņa ir saņēmusi skolēnu vecāku sūdzības par jauno skolas iekšējās kārtības noteikumu strīdīgajam prasībām un iesaistījusies problēmas risināšanā:
- Šāda prakse šajā skolā pastāvēja jau pērn, taču neoficiāli – prasība starpbrīžos sazināties latviešu valodā iepriekš nekur nebija fiksēta, viņa pastāstīja press.lv. - Taču bērniem tika izteikti mutiski aizrādījumi par saziņu starpbrīžos dzimtajā valodā un par to, ja viņi klausījās krievu mūziku. Vecāki bija neizpratnē un sūdzējās skolas administrācijai. Nu, un tagad skola, acīmredzot, nolēmusi savu prasību nostiprināt oficiālā dokumentā, lai vecākiem nerastos lieki jautājumi.
Taču tagad vecākiem jautājumu ir vēl vairāk – viņi par šiem aizliegumiem sūdzas dažādām iestādēm un pauž savu neizpratni. Tā kā starpbrīdis ir bērna personīgā telpa, kuram cita starpā šajā laikā ir tiesības uz vārda brīvību un savu domu paušanu, šāda stingra noteikumu klauzula ierobežo bērna tiesības. Acīmredzot tā skolas vadība iztēlojas vienotas skolas koncepciju – valodu daudzveidība nedrīkst būt redzama – tā kā skola ir latviešu, tad arī valodas videi jābūt pilnībā latviskai. Un mazākumtautību pārstāvjiem būtu jāpielāgojas. Tāda ir skolas politika, tāda ir tās nostāja.
- Kas šajā situācijā būtu jādara vecākiem?
- No juridiskā viedokļa tas ir pārkāpums. Ir divi veidi. Pirmais ir vērsties Izglītības ministrijā, pie tiesībsarga un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, lai noskaidrotu, cik likumīga ir šāda prakse. Būtu diezgan noderīgi saņemt atbildes no visām šīm iestādēm, jo Jūrmalas Aspazijas pamatskola nav vienīgā – šāda politika ir arī dažās citās skolās. Proti, lai nodrošinātu latvisku vidi, tajās ir aizliegts runāt krievu valodā pat starpbrīžos. Nu, tā kā sabiedrībā ir šāds pieprasījums, un dažas skolas to dara, tad manas publikācijas sociālajā tīklā Facebook mērķis bija vērst uz to uzmanību un saņemt šīs rīcības vērtējumu no iestādēm, kas uzrauga izglītības sistēmu kopumā.
- Un ja tas nepalīdz?
- Tad jūs varat apstrīdēt skolas iekšējos noteikumus vispirms pašvaldībā, pēc tam tiesā. Bet tas jau ir otrais posms. Vispirms ir jāmēģina visām pusēm saudzīgākas metodes.
- Vai pie jums ir vērsušies to bērnu vecāki, kuri ir sodīti par “valodas” noteikumu pārkāpšanu?
- Līdz šim vecāki ir sūdzējušies tikai par pašiem diskriminējošajiem noteikumiem, un man nav informācijas par to, ka kāds no bērniem par runāšanu dzimtajā valodā starpbrīdī būtu saņēmis bargāku sodu par piezīmi. Bet es domāju, ka arī rājiens ir diezgan bargs sods mazam cilvēkam, kurš pauž savas domas vai vēlas saglabāt savu identitāti skolā.
Zem cilvēktiesību aktīvistes Elizabetes Krivcovas ieraksta komentāros ir izvērsusies vesela diskusija, kurā tostarp savu viedokli izteikuši arī skolas skolēnu vecāki. Lūk, daži no komentāriem:
