Pasaulē
Viņš norādīja, ka tas attiecas uz 4. maiju, 18. novembri un citiem svētku dienu "sarkanajiem datumiem", kad cilvēki, tai skaitā pārdevēji, tehniskie darbinieki un citi nodarbinātie, spiesti strādāt ārpus ģimenes. Šī piemaksa, pēc Jurēvica teiktā, ir pamatota un saglabājama.
Jurēvics uzsvēra, ka atšķirīgi vērtējamas virsstundas parastās darba dienās. Patlaban likums nosaka 100% piemaksu par katru virsstundas stundu, taču dati liecinot, ka Latvijā ir viens no zemākajiem virsstundu rādītājiem Eiropā. Jurēvics to skaidroja ar to, ka nevienā citā Rietumeiropas valstī par virsstundām darba dienās netiek maksāta tik augsta piemaksa. Tāpēc frakcija atbalstījusi risinājumu, ka piemaksai par virsstundām jābūt 50% apmērā, nodrošinot saprātīgāku un ekonomiski pamatotāku modeli.
Vienlaikus Jurēvics akcentēja, ka svētku dienu apmaksas kārtība ir jāsaglabā skaidra un konsekventa - svētku dienās ir jāpaliek dubultajai apmaksai, un likumdevēja mērķis nav to mainīt. Viņš arī norāda, ka Darba likumam ir divi būtiski uzdevumi - aizsargāt darbiniekus un veicināt tautsaimniecības attīstību, tādēļ darbā pie priekšlikumiem nepieciešams turpināt meklēt līdzsvarotu risinājumu.
Jurēvics pauda pārliecību, ka komisija tuvākajā sēdē precizēs juridiskās neskaidrības par svētku dienu regulējumu, lai cilvēkiem nebūtu pamata satraukumam. Viņš uzsver, ka svētku dienu dubultā apmaksa ir saglabājama un tas atbilst gan JV, gan citu kolēģu nostājai.
Savukārt Saeimas deputāte Selma Teodora Levrence no "Progresīvajiem" paziņojusi, ka partija iebilst pret virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kuri paredz samazināt piemaksas par virsstundām līdz 50% un par darbu svētku dienās - līdz 75%. Viņa norāda, ka darba devēju organizācijas šīs izmaiņas uzskata par konkurētspēju veicinošām, taču "Progresīvie" tās neatbalsta un apsvērs iespēju otrajā lasījumā balsot pret. Levrence uzsver, ka būtiski saglabāt līdzsvaru starp uzņēmumu konkurētspēju un taisnīgu atlīdzību darba ņēmējiem.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu piemaksu samazināšanu.
Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.
Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.
Pēc balsojuma arodbiedrību pārstāvis norādīja, ka patlaban deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš norādīja, ka paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.
Jau vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā no algas.
Savukārt LBAS vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā - nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.
