Pasaulē
Jurēvics uzsvēra, ka "drošības budžeta" pieņemšana apliecina koalīcijas spēju turpināt darbu līdz Saeimas vēlēšanām, ja visi trīs partneri būs gatavi koleģiālai sadarbībai. Viņš norādīja, ka "Jaunās vienotības" frakcija ir apņēmības pilna izpildīt valdības deklarācijā uzņemtās saistības, lai arī atlikušais gads būs izaicinošs gan parlamentā, gan ārpus tā, ņemot vērā priekšvēlēšanu laika populismu un publiskos paziņojumus.
Jurēvics akcentēja, ka laiks jāizmanto pragmatiski - pabeidzot svarīgus uzdevumus, īpaši ekonomikas konkurētspējas celšanu, birokrātijas mazināšanu un citus būtiskus jautājumus.
Viņaprāt, vienotais balsojums par budžetu ir skaidrs apliecinājums koalīcijas stabilitātei. Visi valdību atbalstošie deputāti pauda atbalstu budžetam, neviens nebalsoja pretēji kopīgajam lēmumam, un fiskāli neatbildīgi priekšlikumi netika atbalstīti, viņš norādīja.
Jurēvics piebilda, ka tuvākajā laikā jāvienojas par turpmākās sadarbības stilu un prioritātēm, un vēlams līdz jaunās parlamenta sesijas sākumam. Viņš uzskata, ka, neskatoties uz iepriekšējiem publiskiem strīdiem par budžetu, tas ir pieņemts saskaņā ar panākto vienošanos, un tas dod pamatu koalīcijai turpināt darbu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, vaicāts, kā vērtējama stabilitāte koalīcijā pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, aģentūrai LETA pauda, ka tagad valdībai jāstrādā pie budžetā apstiprināto iniciatīvu ieviešanas.
Vienlaikus Rokpelnis norādīja, ka koalīcija plāno nākamnedēļ pārrunāt tālākās sadarbības principus un vienosies par kopīgi veicamajiem darbiem.
Precīzākus laikus, kad varētu notikt sarunas starp koalīcijas partneriem, Rokpelnis pagaidām nenosauca.
Tikmēr premjere Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio norādījusi, ka valdības krišanai īsti neesot pamata.
Jautāta par valdības turpmāko darbu, politiķe atgādināja, ka ceturtdien Saeima ar 52 balsīm nobalsoja par nākamā gada valsts budžetu, tāpēc, viņasprāt, jautājums par valdības krišanu esot opozīcijas izdomāts.
Kā ziņots, koalīcijai jau ilgstoši tiek vaicāts par tās spēju turpināt darbu, ņemot vērā iekšējās starppartiju ķildas un atšķirīgus viedokļus būtiskos jautājumos.
Ceturtdienas vakarā Saeima pēc divu dienu intensīva darba galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.
