Enterālā barošana ir barības vielu ievadīšana tieši kuņģī vai zarnu traktā, izmantojot tur ievietotu zondi, kamēr parenterālā barošana ir cilvēka mākslīgā barošana, apejot gremošanas traktu un barības vielas ievadot vēnā.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas Komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, šobrīd valsts apmaksā gan enterālo, gan parenterālo barošanu, pacientam uzturoties stacionārā. Šie speciālie maisījumi tiek nodrošināti arī bērniem līdz 18 gadu vecumam, ja viņi atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē.
Līdz šim sadarbībā ar nozares speciālistiem ir izstrādātas indikācijas, kuru gadījumā parenterāli un enterāli ievadāmie barošanas maisījumi pacientam ir nodrošināmi, lai valstī princips būtu vienāds. Noteikumu projekts paredz tikai tādu maisījumu nodrošināšanu, kas ievadāmi parenterāli jeb apejot zarnu traktu vai enterāli caur zondi vai mākslīgi izveidotu atveri.
Nacionālā veselības dienesta uzdevums būs organizēt centralizētu iepirkumu, lai atlasītu barošanas maisījumu un to ievadei un nepieciešamo medicīnisko ierīču piegādātājus un to piegādes pakalpojumu nodrošinātāju. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurā strādā enterālās un parenterālās barošanas speciālistu komanda, būs koordinējošā ārstniecības iestāde, kas izvērtēs pacienta atbilstību indikācijām valsts apmaksātu barošanas maisījumu saņemšanai.
Nepieciešamības gadījumā valsts apmaksās arī enterālo un parenterālo barošanu mājas aprūpē. Tas nozīmē, ka ārsta palīgs vai māsa dosies pie pacienta uz mājām, lai palīdzētu šo procesu nodrošināt.
Tāpat īpašās pārtikas nodrošināšana tiks turpināta bērniem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir BKUS Paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, kā arī cistiskās fibrozes pacientiem un bērniem smagas olbaltumvielas nepanesības vai izteiktas malabsorbcijas sindromu gadījumā.
Šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" vēl jāapstiprina valdībai.