Pasaulē
"Tagad varu apstiprināt, ka mēs devām triecienu kodolobjektam Isfahānā. Operācija joprojām turpinās," žurnālistiem pavēstīja armijas pārstāvis brigādes ģenerālis Efijs Defrins.
Viņš piebilda, ka kopš operācijas sākuma naktī uz piektdienu kopumā doti triecieni jau vairāk nekā 200 mērķiem un ka uzlidojumi turpinās.
Tajā pašā laikā televīzijā pārraidītajā preses konferencē Defrins atzina, ka Irāna joprojām spēj nodarīt Izraēlai nopietnu kaitējumu.
Preses konference tika negaidīti pārtraukta, un kāda amatpersona apliecinājusi, ka tas noticis gaidāmā Irānas uzbrukuma dēļ.
Izraēlas armija piektdien paziņojusi, ka konstatējusi no Irānas izšautas raķetes, kas atrodas ceļā uz Izraēlu, un devusi pilsoņiem rīkojumu doties uz bumbu patvertnēm, kur tiem jāpaliek līdz turpmākiem norādījumiem.
Jeruzalemē atskanējušas gaisa trauksmes sirēnas un žurnālisti ziņo, ka virs pilsētas bijuši dzirdami sprādzieni.
Sprādzieni bijuši dzirdami arī Telavivā.
Kāda anonīma amatpersona informējusi žurnālistus, ka Irāna palaidusi vairākus desmitus ballistisko raķešu. Tikmēr Irāna paziņojusi, ka izšāvusi vairākus simtus raķešu.
LETA jau vēstīja, ka Izraēla naktī uz piektdienu veica pirmos triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, paziņoja Izraēlas amatpersonas.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu publiskoja paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēla sākusi "mērķtiecīgu militāru operāciju, lai novērstu Irānas draudus Izraēlas izdzīvošanai".
"Šī operācija turpināsies tik daudz dienu, cik būs nepieciešams," norādījis Netanjahu.
"Pēdējos mēnešos Irāna ir spērusi soļus, kādus tā nekad iepriekš nav spērusi, lai bagātināto urānu izmantotu kā ieroci. Ja Irāna netiks apturēta, tā ļoti īsā laikā varētu izgatavot kodolieroci. Tas varētu notikt gada laikā. Tas varētu notikt dažu mēnešu laikā, mazāk nekā gada laikā," teikts Izraēlas premjera paziņojumā.
Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči notikušos Izraēlas triecienus Irānai nodēvējis par kara pieteikumu, vēsta Irānas ziņu aģentūra IRNA.
Ministrs paziņoja, ka Izraēla ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas, un aicināja ANO Drošības padomi nekavējoties risināt šo incidentu.
Pēc pirmajiem triecieniem Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka Izraēlas gaisa triecienos trāpīts Irānas lielākajam kodolobjektam Natanzā. Taču radiācijas līmeņa paaugstināšanās nav konstatēta, ziņoja IAEA.
Irāna gadiem ilgi stiprinājusi savus kodolobjektus pret militāru triecienu draudiem, kas apgrūtinās to pilnīgu iznīcināšanu, raidorganizācijai CNN norādīja militārie eksperti.
Šajos objektos izmantots specializēts, rūdīts betons, un dažas no pazemes vietām ir savienotas ar tuneļiem ar 90 grādu pagriezieniem, kas vēl vairāk sarežģī situāciju, norādīja eksperti.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Savienotās Valstis nav iesaistītas Izraēlas triecienos Irānai un brīdināja Irānu nevērsties pret ASV interesēm vai personālu.
Reaģējot uz Izraēlas triecieniem Irānai un ņemot vērā Teherānas iespējamos atbildes uzbrukumus, ASV pārvieto militāros resursus, tostarp kuģus, Tuvajos Austrumos, piektdien paziņojušas divas ASV amatpersonas. Savienoto Valstu bruņotie spēki reģionā jau vairākas dienas veic piesardzības pasākumus, tostarp militārpersonas brīvprātīgi atstājušas reģionālās bāzes.
Jau kādu laiku tika izteikti pieņēmumi, ka Izraēla gatavojas dot triecienu Irānas kodolobjektiem.
Turklāt Teherāna ceturtdien paziņoja par plāniem būvēt jaunu urāna bagātināšanas rūpnīcu, kas būs jau trešā Irānā.
Ar šādu paziņojumu Teherāna nāca klajā pēc IAEA tajā pašā dienā pieņemtās rezolūcijas, kurā Irāna nosodīta par saistību neievērošanu. Rezolūcijā Teherāna brīdināta, ka IAEA apsver lietas nodošanu izskatīšanai ANO Drošības padomē.
Aģentūra norādīja, ka Teherāna gadiem ilgi atteikusies deklarēt savas iepriekšējās kodoldarbības, un IAEA inspektori nedeklarētos objektos atklājuši urāna pēdas un citus aizdomīgus pierādījumus.
Teherāna apgalvo, ka tās kodolprogrammai ir miermīlīgs raksturs, taču tā turpina bagātināt urānu līdz augstam līmenim, pastiprinot bažas, ka Irāna pietuvojusies kodolieroču ieguvei.
Iepriekš Teherāna arī draudējusi izstāties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma.
Irāna atsāka savu kodolprogrammu 2019.gadā pēc tam, kad ASV gadu iepriekš Trampa pirmās prezidentūras laikā vienpusēji izstājās no 2015.gadā noslēgtās Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas Irānai.
Sarunas starp Vašingtonu un Teherānu par jaunu kodolvienošanos atsākās aprīlī, tomēr pēc sākotnējā optimisma ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka vairs nav tik ļoti pārliecināts par kodolvienošanās panākšanu.
