Pasaulē
Grišins Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu ieņem jau vairāk nekā 12 gadus. Pirms tam viņš ieņēmis dažādus amatus Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, tostarp pildījis priekšnieka pienākumus, kā arī ieņēmis dažādus amatus Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldē.
Grišins savu karjeru policijā sācis 1991. gadā. Viņam piešķirti tādi valsts apbalvojumi kā Viestura ordeņa trešā šķira un Ministru kabineta Atzinības raksts.
Grišins Latvijas policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē.
Konkursā uz NMP priekšnieka amatu pieteicās seši pretendenti, uz konkursa otro kārtu tika virzīti pieci. Uz konkursa trešo kārtu tika virzīti divi pretendenti, kuri bija ieguvuši augstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā.
Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu ieguva Grišins.
NMP priekšniekam mēnešalga pirms nodokļu nomaksas paredzēta no 4400 līdz 5900 eiro.
Grišins šodienas valdības sēdē, atbildot uz jautājumu par savu motivāciju pieteikties konkursā uz šo amatu, norādīja, ka viņš pēdējos 13 gadus bijis ne tikai Valsts policijas priekšnieka vietnieks, bet vadījis arī kriminālpolicijas pārvaldi, un nolēmis, ka pienācis laiks dzīvē kaut ko mainīt.
Viņš atzina, ka jaunais amats būs izaicinājums, bet Grišins ir pārliecināts, ka var ieguldīt savu dzīves un profesionālo pieredzi noziegumu apkarošanā. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir gatavs jauno iestādi integrēt valsts drošības sistēmā.
Grišins skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas kompetences daļēji pārklājas ar Valsts policiju un Valsts robežsardzi, tādēļ jāveido cieša sadarbība ar šīm iestādēm. Tāpat jāsadarbojas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kā arī Iekšējās drošības biroju.
Pēc viņa teiktā, nākotnes izaicinājumi jaunajā iestādē saistīti ar izmeklēšanas attīstīšanu. Viņaprāt, tas paver plašas iespējas veidot sadarbību ar Valsts policijas koledžas Izmeklētāju mācības centru.
Tāpat nākotnē jāattīsta spējas un kapacitāte reģionālajās pārvaldēs, uzsvēra Grišins. Viņš pauda, ka spiediens uz robežām tikai turpināsies attīstīties.
NMP ir tiešās pārvaldes iestāde, kura tiks izveidota 2026. gada 1. janvārī. Saeima 2025. gada 3. decembra sēdē pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kuri paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā.
Šogad martā Finanšu ministrija sagatavoja un iesniedza valdībā Ministru kabineta rīkojuma projektu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka pārcelšanu Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatā, tomēr šī iecere netika īstenota.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe iepriekš informēja, ka pēc dienesta pārbaudes saistībā ar Latvijā garām palaisto heroīna lielo kravu nolemts sākt disciplinārlietas pret vairākām amatpersonām. Disciplinārlietas sāktas pret divām muitas amatpersonām par nekvalitatīvu amata pienākumu veikšanu, kā arī septiņām Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonām par bezdarbību. Savukārt Latvijas Televīzija ziņoja, ka Prusaks varētu būt viena no amatpersonām, pret kuru sākta disciplinārlieta.
Šī gada maija beigās VID Reformas uzraudzības padome vienojās, ka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks tomēr tiks meklēts atklātā konkursā.
Nodokļu un muitas policijas likumā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra tiks izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde - Nodokļu un muitas policija. Tā pārņems līdzšinējās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus.
