LETA jau rakstīja, ka aprīļa sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.
Gobiņš atzīmēja, ka Eiropas diena nekad nav atzīmēta ar milzīgiem salūtiem, tā vietā iecerēta diskusija, kurā tiks uzklausīts sabiedrības redzējums par Eiropas nākotni. Tāpat pilsoniskā sabiedrība ir aicinājusi stādīt saulespuķes, godinot Ukrainu un mudinot to uzņemt Eiropas Savienībā (ES) kā pilntiesīgu valsti.
"Apzaļumojot Latviju ar tradicionālo Ukrainas simbolu - saulespuķēm, Eiropas dienā Ukraina tiek savienota ar ES. Ziedu stādīšana nav nekāds ļembasts, bet gan apcerīga šīs dienas atzīmēšana," sacīja "Eiropas kustība Latvijā" prezidents, piebilstot, ka šogad notiks arī tradicionālais Eiropas eksāmens, kurā katru gadu piedalās aptuveni 40 000 dalībnieku. Arī tā ir daļa no Eiropas dienas atzīmēšanas.
Gobiņš pauda cerību, ka Ukraina drīz kļūs par ES daļu un ticami, ka jūnijā varētu sākties iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Viņa ieskatā, Eiropas diena un Ukrainas iespējamā uzņemšana ES ļoti labi viena otru papildina, jo, piemēram, 9.maijā Briselē tiks noslēgts pirmais raunds Eiropas nākotnes konferencei, kur Eiropas politiķi un sabiedrība aizvadītā gada laikā ir diskutējuši par Eiropas nākotni.