Pasaulē
Ministrs vēstnieci informēja par Latvijas kapitāla tirgus attīstības iniciatīvām, kreditēšanas attīstību, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanu ar mērķi veidot pievilcīgu investīciju vidi Latvijā, piemēram, administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas ir viena no valdības horizontālajām prioritātēm.
Tāpat finanšu ministrs informēja vēstnieci, ka dažādas atbalsta programmas uzņēmējiem ir vērstas uz investīciju veicināšanu un uzņēmējdarbības attīstību, kā, piemēram, "zaļā koridora" iniciatīva investīciju projektu īstenošanai prioritārajās nozarēs, eksporta kredīta garantijas un citas.
Trešdien, 18. februārī, finanšu ministrs tikās ar Līču, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžetu, aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku valdes gada sanāksmes norisi Rīgā, kā arī Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības.
Ašeradens vēstnieci informēja, ka Latvijas ekonomika pēc stagnācijas perioda ir atgriezusies izaugsmes posmā, un investīciju pieaugums, ko veicina Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūde un lielie infrastruktūras projekti, rada pamatu straujākai attīstībai turpmākajos gados.
Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka globālās nenoteiktības apstākļos ir būtiski saglabāt fiskālo stabilitāti un turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus konkurētspējas stiprināšanā un aizsardzībā. Tāpat ministrs uzsvēra, ka arī aizsardzības jomā Lielbritānija ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas partneris un Latvija pozitīvi raugās uz ciešu sadarbību arī turpmāk.
Sarunas gaitā ministrs informēja arī par 2026. gada valsts budžeta prioritātēm, kas paredz papildu investīcijas valsts drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai, vienlaikus saglabājot vēsturiski augstu Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjomu - vairāk nekā vienu miljardu eiro. Laika posmā no 2026. līdz 2028. gadam aizsardzības finansējums sasniegs tuvu 5% no iekšzemes kopprodukta. Papildu finansējums aizsardzības investīcijām tiek nodrošināts, aktivizējot nacionālo izņēmuma klauzulu ES fiskālajā regulējumā, kā arī iesniedzot Eiropas Aizsardzības industrijas investīciju plānu SAFE instrumentā.
Puses pārrunāja arī 35. ERAB pilnvarnieku valdes gada sanāksmi un biznesa forumu, kas šogad no 5. līdz 7. jūnijam notiks Rīgā. Finanšu ministrs aicināja Lielbritānijas pārstāvjus piedalīties pasākumā, uzsverot, ka tā būs nozīmīga platforma valdību, investoru un uzņēmējdarbības līderu dialogam, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un iespējām reģiona un pasaules ekonomiskajā attīstībā.
Savukārt vēstniece aicināja ministru piedalīties samitā Londonā 2026. gada 23. jūnijā un 24. jūnijā, kas būs veltīts nelikumīga finansējuma apkarošanas jautājumiem. Ministrs apliecināja Latvijas interesi par dalību šajā samitā. Ministrs uzsvēra Latvijas panākto progresu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un "Moneyval" rekomendāciju izpildi, kas var kalpot par pozitīvu pieredzi citām valstīm reformu īstenošanā šajā jomā.
Tikšanās noslēgumā abas puses apliecināja ieinteresētību turpināt padziļināt Latvijas un Lielbritānijas ekonomisko sadarbību, tostarp investīciju piesaistē, augsto tehnoloģiju, aizsardzības, zaļo un viedo tehnoloģiju nozarēs. Neskatoties uz breksita radītajiem izaicinājumiem, abu valstu tirdzniecības attiecības saglabājas stabilas un ar attīstības potenciālu, norāda FM.
