Pasaulē
Pirmdien EM vadība tikās ar "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.
Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi (KP), kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.
EM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raivis Bremšmits norāda, ka siltuma tarifa kāpuma Rīgā nepieļaušana ir viens no jautājumiem, ko EM uzskata par vienu no savām galvenajām šā brīža prioritātēm. "Kā kapitāldaļu turētāja gan "Rīgas siltums", gan AS "Latvenergo" arī turpmāk sēdīsimies pie viena galda, līdz tiks rasts optimālākais risinājums," uzsver Bremšmits.
Pašlaik spēkā esošais siltumenerģijas tarifs Rīgā ir 77,77 eiro par megavatstundu (MWh), bet faktiski izmaksas par MWh bija 79,82 eiro. Klienti visu apkures sezonu maksāja 74,17 eiro par MWh. Starpība starp faktiskajām izmaksām un klientu samaksāto veidoja 5,65 eiro par MWh, no kuriem 3,60 eiro bija uzkrātā izlīdzināšanas komponente no iepriekšējā gada ieņēmumiem, savukārt 2,05 eiro bija nesegtās izmaksas, kas tiks novirzītas uz jauno tarifu. Saskaņā ar "Rīgas siltuma" iesniegto jauno tarifa projektu paredzēts, ka no rudens tarifs varētu pieaugt līdz 88,10 eiro par MWh, savukārt patērētājiem, ņemot vērā tirgus cenas izmaiņas, būtu jāmaksā 90,15 eiro par MWh, no kuriem 2,05 eiro ir iepriekšējā tarifu periodā nesegtās izmaksas.
Galīgais lēmums par tarifu ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetencē, kas izvērtēs iesniegto pamatojumu un aprēķinus. EM sagaida, ka gan "Rīgas siltums", gan SPRK rīkosies atbildīgi un atradīs risinājumus, kas pasargā iedzīvotājus no nepamatotu izmaksu celšanas, šajā procesā nodrošinot pilnīgu caurskatāmību.
LETA jau vēstīja, ka "Rīgas siltums" ir iesniedzis SPRK siltumenerģijas tarifa projektu, kas paredz, ka no 2025.gada 1.septembra tarifs pieaugs par 21,5% - no 74,17 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa līdz 90,15 eiro par MWh.
Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifa pieaugums paredzēts par 16,6% - līdz 62,99 eiro par MWh, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugums paredzēts par 5,6% - līdz 22,88 eiro par MWh, bet siltumenerģijas tirdzniecības tarifs saglabāsies 1,83 eiro apmērā par MWh. Vienlaikus akcīzes nodokļa komponente pieaugs par 53,8%, sasniedzot 0,4 eiro par MWh, bet neparedzētie izdevumi veidos 2,05 eiro par MWh.
"Rīgas siltumā" iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka Rīgas siltumapgādes sistēmu veido divas, pagaidām nesavienotas daļas - siltumtīkli Daugavas kreisajā un labajā krastā. Kreisajā krastā un Vecmīlgrāvī siltumenerģiju ražo "Rīgas siltums". Tikmēr labajam krastam nepieciešamo siltumenerģiju, kas ir divas trešdaļas no Rīgas patēriņa, "Rīgas siltums" pērk no citiem siltumenerģijas ražotājiem, galvenokārt no "Latvenergo". Tāpēc, aprēķinot tarifu, siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma izmaksas tiek vērtētas atsevišķi.
"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 189,25 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 21,8%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 12% - līdz 22,465 miljoniem eiro.
"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
