Pasaulē
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula aģentūrai LETA norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī salīdzināmās cenās auga par 1,9% pret otro ceturksni, bet pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums trešajā ceturksnī palielinājās.
Ilgākā periodā pārtikas tirdzniecība attīstās pieticīgāk nekā nepārtikas preču segments. Paula norāda, ka par tā iemesliem var izdarīt dažādus minējumus, piemēram, pārtikas tirdzniecības paplašināšanās ārpus tipiskajiem pārtikas veikaliem un lielveikaliem (piemēram, atsevišķās saimniecības preču un mājokļa preču tirdzniecības vietās) vai gatavo maltīšu pasūtīšana.
Savukārt nepārtikas segmentā augšupejoša reālā apgrozījuma dinamika vērojama gan tajos preču segmentos, kas nav, gan tajos, kas ir saistīti ar mājokļa aprīkojumu un remontu (to varētu minēt, piemēram, pēc mājokļa kreditēšanas pieauguma tendences). "Ļoti iespējams, ka motivāciju sparīgāk tērēt nekā turpināt palielināt uzkrājumus ietekmē negatīvas reālās depozītu likmes. Zināma artava trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības uzplaukumā varētu būt "Eurobasket" rīkošanai Latvijā, taču ietekmi ir grūti nodalīt no citiem faktoriem," pauž Paula.
Kā skaidro ekonomiste, dati par norēķiniem ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm rāda, ka patērētājs pamazām, bet arvien labprātāk izmanto iespēju attālināti iepirkties ārvalstīs, un tas nozīmē, ka Latvijas tirdzniecības nozare sastopas ar sīvu konkurenci. Atsevišķas strukturālas pārmaiņas mazumtirdzniecībā pamazām var veidoties arī iedzīvotāju paradumu maiņas ietekmē, piemēram, paplašinoties elektroauto lietojumam. Atbalsta programmā bezemisiju un zemu izmešu auto iegāde koncentrējas pārsvarā Rīgā un Pierīgā. Šie piemēri vedina nozari izvērtēt alternatīvu biznesa modeļu iespējas.
"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,6%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,5%, autodegvielas - palielinājās par 0,8%. Savukārt pārtikas preču apjomi kritās par 0,4%.
Galvenais mazumtirdzniecības izaugsmes dzinulis ir kāpums nepārtikas preču tirdzniecībā ar straujāko kāpumu kultūras un atpūtas preču (+12,3%), elektroierīču (+10,7%) un farmācijas preču (+9,6%) tirdzniecībā.
Kā skaidro Gašpuitis, nelielais kritums pārtikas apjomos norāda, ka šajā segmentā zemākais punkts nav aiz kalniem. Gan pārtikas cenu kāpuma stabilizēšanās, gan diezgan aktīvais akciju periods varētu pamazām atgriezt segmentu pie nelielas izaugsmes. Tomēr sasniegtie pārtikas cenu līmeņi vēl saglabās aktualitāti.
"Par spīti vispārējai nenoteiktībai patēriņa perspektīvas ir kļuvušas mazliet optimistiskākas. Apstākļus patēriņa pieaugumam turpina veidot gan spēcīgais reālo algu kāpums, gan uzlabojas nodarbinātība, kam ir jāturpina stiprināt noskaņojumu," norāda ekonomists, skaidrojot, ka pēdējos mēnešos noguldījumu apjomu pieauguma temps ir stabilizējies, kas norāda, ka iedzīvotāji ir sākuši piebremzēt ar uzkrājumu veidošanu un aktīvāk tērēt, tai skaitā lemjot par jauna mājokļa iegādi.
Gašpuitis piebilda, ka mazumtirdzniecības pakāpeniska atgūšanās trešajā ceturksnī novērota arī citviet Eiropā. Lietuvas mazumtirdzniecība septembrī pieaugusi par 4,1%, Igaunijas - par 3,7%.
Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad septembrī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,6% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā attiecīgajā periodā bija kritums par 0,4%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,5%, bet autodegvielas - par 0,8%.
