Pasaulē
Pērn decembrī ES padome rakstveida procedūrā apstiprināja lēmumu veidot pirmo migrantu solidaritātes rezervi 2026. gadam, kas ir daļa no ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānisma īstenošanas procesa. Solidaritātes mehānisms paredz ES dalībvalstu iesaisti kopējā migrācijas situācijas pārvaldībā, sniedzot atbalstu tām ES valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas spiedienu. Neskatoties uz to, ka lēmumu bez Latvijas neatbalstīja vēl piecas dalībvalstis, tas tika apstiprināts ar kvalificēto balsu vairākumu.
Latvijai sākotnēji bija jāizvēlas starp trīs solidaritātes ieguldījuma veidiem - aptuveni 100 personu pārvietošanu no citām ES dalībvalstīm, apmēram 2 miljonu eiro maksāšanu citām valstīm vai alternatīvu atbalsta pasākumu īstenošanas, kas mazinātu migrācijas slogu galvenajās ierašanās valstīs, piemēram, sniedzot ekspertu zināšanas vai tehnisko atbalstu.
Latvija pirmās divas iespējas neatbalstīja, jo uzskata, ka atrodas īpašā situācijā, pati saskaroties ar pastiprinātu nelegālās migrācijas spiedienu uz valsts austrumu robežas. Ņemot vērā to, Latvija rosināja tai piemērot izņēmumu, lai tomēr nebūtu jāmaksā finansējums vai jāuzņem personas.
Neraugoties uz to, ka ES padome ir apstiprinājusi sākotnējo vienošanos par Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānismu, Trofimovs uzskata, ka maksāšana vai personu pārvietošana uz Latviju ir izslēgta.
Vaicāts, vai Latvijai nedraud sankcijas, Trofimovs atteica, ka Latvija lūgusi piemērot izņēmumu un paudusi gatavību nodrošināt alternatīvos atbalsta pasākumus citām ES dalībvalstīm. Attiecīgi 2027. gadā EK vērtēs mūsu rīcības progresu.
"EK 2027. gadā vērtēs, kādā apmērā atbalsts tika sniegts, un gadījumā, ja sniegtais atbalsts nebūs bijis atbilstošs, tad EK būs tiesības dalībvalstij pārrēķināt to naudas izteiksmē," atzina IeM valsts sekretārs.
