Pasaulē
Dzīvība ir vēders. Klīnikas «Ķiniešu medicīna» vadītājs Marks OLEJNIKS stāsta par tradicionālās ķīniešu medicīnas skatījumu uz ilgmūžību un veselību.
Uztura noteikumi, kas līdz mums nonākuši no Senās Ķīnas dziednieku laikiem. Senās ķīniešu medicīnas manuskriptā teikts: «Iedzimtības rezervju saglabāšanu nosaka gremošanas sistēmas stāvoklis.» Interesanti, vai ne?
Klīnikas «Ķiniešu medicīna» vadītājs Marks OLEJNIKSRīgā esošās klīnikas «Ķīniešu medicīna» vadītājs Marks OLEJNIKS stāsta par tradicionālās ķīniešu medicīnas skatījumu uz ilgmūžību un veselību: – Kā zināms, tradicionālajai ķīniešu medicīnai, kas pastāv jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu, ir savs skatījums uz cilvēka veselības saglabāšanu.
Konkrēti, ja mūsu Rietumu medicīna saka, ka galvenais orgāns, kas vada ķermeni, ir smadzenes, tad Austrumu medicīna pamatojas uz to, ka smadzeņu darbība ir sekundāra saistībā ar galvenajiem iekšējiem orgāniem, no kuriem vissvarīgākā vieta ir gremošanas sistēmai.
Ja gremošanas sistēma, kas ķīniešu tradīcijās ietver ne vien aizkuņģa dziedzeri un kuņģi, bet arī divpadsmitpirkstu zarnu un liesu, darbojas slikti, tad tas noved pie tā, ka organisms sāk saņemt nepietiekamu enerģijas daudzumu, bet tas ietekmē visus orgānus un sistēmas, sākot ar jau pieminētajām smadzenēm un beidzot ar ādu un matiem utt.
Vēders ir dzīvība, vai ne? Tāpēc ķīnieši, satiekoties ar jums, ierastā Rietumu «Kā sokas?» vietā jautā: «Vai esat labi paēdis?» Šāds sveiciens nav nejaušs. Ļoti svarīgi ir pārtiku pareizi sabalansēt, tostarp, pietiekami mierīgi to uzņemt. Ēdiens jāēd lēnām, šim procesam jāvelta pēc iespējas vairāk laika, nedrīkst kumosus rīt steigā...
(!) Ķīnieši uzskata, ka tikai tad, ja apēstais ēdiens organismā tiek asimilēts, tas tiks izmantots svaigu asiņu ražošanai un tikai tad no tā būs labums.
Pareizs uzturs ieņem vienu no galvenajām vietām ķīniešu medicīnā. Ja ievērojam senās Ķīnas dziednieku noteiktos kanonus, tad rūpes par savu veselību nozīmē ievērot stingrus uztura noteikumus. Ēdiens, ko cilvēks ēd, var kļūt gan par slimību cēloni, gan par līdzeklis pret tām.
Četri svarīgi noteikumi
Uztura noteikumi, kas ir nonākuši līdz mums no Senās Ķīnas dziednieku laikiem:
1. Svarīga ir mērenība. Organisma spēki ir nepieciešami pašatveseļošanās un atjaunošanās procesiem, nevis ilgstošai pārtikas sagremošanai.
2. Otrs Austrumu medicīnas postulāts ir līdzsvarotība. Proti, saistībā ar ēdienu ir jāizvairās no galējībām.
3. Senās Ķīnas ārsti ieteica dot priekšroku vienkāršai pārtikai. Ēdienam ir jāapmierina cilvēks, nevis jāpārslogo kuņģis.
4. Ceturtais noteikums, lai sasniegtu ilgmūžību, ķīniešu medicīnā ir «trīs mazāk un trīs vairāk». Tas nozīmē, ka jāsamazina saldu, sāļu un treknu ēdienu patēriņš, aizstājot tos ar graudaugiem, augļiem un ūdeni.
Pārtikas apjoms
Ja izsalkušais nepaēdīs vai izslāpušais neremdēs slāpes, tad abi noplicinās cī un asiņu resursus.
Savukārt pārāk liels pārtikas apjoms nodara kaitējumu liesai un kuņģim, kā arī traucē gremošanas procesu. Tradicionālā ķīniešu medicīna apraksta piecas problēmas, ar kurām var saskarties cilvēki, kuri ēd pārāk daudz: pārāk bieža defekācija, pārāk bieža urinēšana, miega problēmas, aptaukošanās un gremošanas traucējumi.
Pārtikas sagremošanas spējas ietekmē novecošanās, kā arī slimības. Šī iemesla dēļ veciem un slimiem cilvēkiem vajadzētu ēst biežāk, bet mazām porcijām. Tas ļaus kuņģim un zarnu traktam vieglāk sagremot pārtiku un radīs apstākļus, lai cī būtu veselīgs un neizsīkstošs.
Pēc ēšanas un īsas atpūtas vajag pēc iespējas nesteidzīgi pastaigāties, lai nedaudz spēcinātu cī un asiņu plūsmu. Tas palīdzēs tīrajai substancei celties uz augšu, bet sārņiem – uz leju. Ķīniešu paruna vēsta: «Noej simt soļu pēc ēšanas, un tu nodzīvosi līdz 99 gadiem.»
Piecas garšas – piecas stihijas
Ideja par uzturu Austrumu medicīnā ir šāda: ja mēs katru dienu lietojam produktus, kuri satur cī enerģiju un piecu elementu spēku, tad mēs būsim veseli daudzus gadus. Saskaņā ar šo teoriju pārtikas produktu enerģētisko vērtību nosaka to krāsas un garšas īpašības. Kādas ir galvenās pārtikas garšas, kuras mēs sajūtam mutē? Pareizi, piecas: salda, rūgta, pikanta, skāba, sāļa.
Un katra no tām savā veidā ietekmē mūsu organismu.
* Pikanta garša. Aktivizē plaušu un zarnu trakta darbību, ir efektīvi izmantojama elpceļu slimību ārstēšanā.
* Skāba garša. Produkti ar skābu garšu sekmē aknu darbību, var palielināt asinsvadu elastību, pazemināt asinsspiedienu un veicināt apetīti.
* Salda garša. Jebkurš salds ēdiens ārstnieciski iedarbojas uz liesu, nomierina kuņģi un mazina nervozitāti.
* Sāļa garša. Produktiem ar sāļu garšu piemīt diurētiskas īpašības, tie efektīvi izvada sārņus.
* Rūgta garša. Pārtika ar rūgtu garšu ietekmē sirds darbību.
Ja mēs aplūkojam ēdienu no enerģijas viedokļa, tad tas var būt neitrāls un auksts jeb iņ vai silts un karsts (sildošs) jeb jan. Karstums izraisa dedzinošu sajūtu mutē un siltuma sajūtu kuņģī. Šādas īpašības piemīt garšvielām, īpaši sarkanajiem pipariem, čili, ingveram, ķiplokiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Ar aukstumu ir saistīts arbūzs, gurķis, melone, hurma.
Kas patīk dažādiem orgāniem?
Vēl ķīniešu medicīna uzskata, ka:
sirdij patīk sarkanie ēdieni (mājputnu gaļa, tomāti, sarkanie pipari, bietes, burkāni, sarkanie āboli, zivis, garneles);
aknām – zaļie (sīpolloki un puravi, selerijas, spināti, gurķi, sparģeļi, zaļie zirnīši, kivi);
liesai – dzeltenie (ananasi, kukurūza, banāni, ķirbji, citroni, mandarīni, apelsīni, papaija, prosa, liellopu gaļa, dzeltenā paprika, hurma, smiltsērkšķi);
plaušām – baltie (zemesrieksti, rīsi, sojas izstrādājumi, Ķīnas kāposti, ķiploki, kartupeļi, mandeles, sīpoli, baltie rāceņi);
nierēm – melnie (baklažāni, mellenes, melnā sezama sēkliņas, jūraszāles, Ķīnā tradicionālās melnās sēnes muer jeb aurikulārijas, zīdkoka augļi.
Mūsu aukstajā klimatā ir jāsaglabā siltums!
Mēs dzīvojam aukstā un mitrā klimatā, bet aukstums un mitrums kaitē gremošanas sistēmai. Tāpēc, kad ārā nav karsts, ēdienam ir jābūt siltam, ēstgribu veicinošam, sātīgam, labi izvārītam.
Mūsu klimata zonā uzturā ir jāiekļauj ēdieni ar graudiem, ideālā gadījumā – brokastīs. Tās ir putras, zupas, graudaugu plāceņi – jebkurā kulinārijas jaunrades variantā, izmantojot pilngraudu putraimus un sēklas, tostarp, kviešus un to paveidus – plēkšņu kviešus, bulguru u.c. –, auzu putraimus (bet ne pārslas), miežus, grūbas vai miežu putraimus, neslīpētus rīsus, prosu, kukurūzas putraimus (nevis pārslas), čia sēklas, linsēklas, amarantu, kvinoju, baziliku un visu citu, kas ir noderīgs, piemēram, riekstus un sēkliņas.
Kad ir auksts, vēlā rudenī un ziemā, jāizvēlas sildoši produkti:
- sautēti un vārīti dārzeņi pēc īslaicīgas termiskās apstrādes,
- putras un zupas,
- pākšaugi (turku zirņu vai lēcu biezeņzupa lieliski sasildīs un stiprinās nieres),
- žāvēti augļi, rieksti (ziemā riekstu ēšana papildinās organisma minerālvielu un vitamīnu krājumus),
- gaļa (ja neesat veģetārieši, tad gatavojiet gaļas buljonus, cepiet gaļu, sautējiet kāpostu tīteņus u.c. Ja gaļu neēdat, tad aizstājiet to ar pākšaugiem, riekstiem, dārzeņu zupām, bet nevis ar atvēsinošiem svaigu dārzeņu salātiem),
- sildošas tējas (ziemā priekšroku dodiet dzērieniem ar sildošām garšvielām: ar kanēli, muskatriekstu, krustnagliņām, kardamonu, ingveru u.c.).
(!) Ziemā un vispār aukstā laikā ieteicams ēdienu biežāk gatavot cepeškrāsnī. Piemēram, tos pašus tomātus cepot cepeškrāsnī, samazinās šo dārzeņu atvēsinošās īpašības un palielinās to sagremojamība. Labs ziemas deserts ir ābolu pīrāgs vai cepti āboli ar medu un riekstiem.
Īsi izstāstīt par gremošanu no tradicionālās ķīniešu medicīnas viedokļa nav iespējams, jo tas ir vesels traktāts. Taisnību sakot, te ir ieskicēti tikai daži punkti, kas ietekmē veselību un attiecīgi arī ilgmūžību.
Jau pirms trīspadsmit gadsimtiem Songs Sjimao ir teicis: «Tas, kas nezina, kā pareizi ēst, ilgi nedzīvos.»
Mūsdienās jebkurš ārsts pateiks – jo pilnvērtīgāk cilvēks izmantos gadsimtu gaitā uzkrātās gudrības par uzturu, jo stiprāka būs viņa veselība.
Vēl tikai piebildīšu, ka ķīniešu medicīnas metodes nav invazīvas un nav traumatiskas, tām praktiski nav kontrindikāciju un blakusparādību. Vienlaikus tām patiešām ir atveseļojoša iedarbība, un tie nav nekādi tautas ticējumi, bet gan zinātniski pierādīti fakti. Turklāt mēs vienmēr balstāmies uz mūsdienu diagnostiku un tradicionālajām Eiropas (Rietumu) medicīnas zinībām.
Klīnikas «Ķīniešu medicīna» vadītājs ārsts Marks OĻEJŅIKS: −Ar akupunktūras un citu metožu palīdzību mēs palīdzam atrisināt tādas problēmas kā muguras sāpes, impotence, smēķēšana, galvassāpes, aptaukošanās, glaukoma un daudzus citus gadījumus. Cilvēki pie mums klīnikā ierodas arī ar sūdzībām par sāpēm kuņģī, grēmām, par smaguma sajūtu pakrūtē, apetītes zudumu un citiem traucējumiem. Mēs visiem cenšamies palīdzēt.
Mūsu adrese: Brīvības iela 106, Rīga. Tālruņi: (+371) 67298385, (+371) 26026958.
