Pasaulē
Komentējot, kāpēc konkursā netika izvēlēts jauns kapitālsabiedrības valdes loceklis, politiķis sacīja, ka gadījumā, ja kapitālsabiedrība 80% dzīvo no pašvaldības dotācijas, tad tā vairs īsti nevar būt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kam būtu jāpelna. Tad tai jābūt vai nu aģentūrai, vai iestādei.
"Līdz ar to turpināt konkursu un meklēt valdes locekļus SIA formā mums neder, jo, visticamāk, Dzintaru koncertzāle martā kļūs par aģentūru. Tad vairs nebūs valdes locekļu, būs pavisam cita struktūra un arī cita atalgojuma sistēma," stāstīja domes priekšsēdētājs.
Ja cilvēks būtu pretendējis uz valdes locekļa amatu, bet pēc tam izrādītos, ka šāda amata vairs nav, tas nebūtu godīgi, vērtēja mērs.
"Otrs aspekts ir tas, ka mums ir arī konkrēta situācija. Guntars Ķirsis aizgāja no mākslinieciskā vadītāja amata, viņš latiņu mākslinieciskajā ziņā bija pacēlis, taču mums jāskatās arī uz saimniecisko pusi, lai Dzintaru koncertzāle ne tikai uzplauktu mākslinieciski, bet arī tiktu pienācīgi apsaimniekota," atzina Lediņš.
Viņš klāstīja, ka Ķirsis kā mākslinieciskais vadītājs bija izcils, bet saimnieciskajā jomā mēram pret viņu būtu daudz pretenziju. "Mēs, iespējams, pārāk daudz uzticējāmies, un kļūda bija tieši saimnieciskās puses kontrolē," komentēja domes priekšsēdētājs.
Pašvaldība vērtē arī ideju par reģionālās koncertzāles statusu Dzintaru koncertzālei. "Ja valsts grib atpirkt, tad arī mēs būtu gatavi pārdot Dzintaru koncertzāli valstij. Tas nav lēts prieks, mūsu dotācija katru gadu ir apmēram 800 000 eiro," informēja Lediņš.
Viņš klāstīja, ka valsts un Eiropas finansējums ir pieejams tikai tad, ja koncertzāle atrodas vismaz 70 kilometru attālumā no Rīgas, līdz ar to Dzintaru koncertzāle ir pilnībā uz pašvaldības pleciem.
