Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu, un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas gaitas klātienē.
Vaicāts, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.
Jautāts, vai, ņemot vērā ierobežojumu efektivitāti, tuvākajā laikā būtu jādomā par to pastiprināšanu, Dumpis atbildēja noraidoši, atgādinot, ka joprojām ir spēkā luksofora princips, kurš tāpat paredz noteiktus ierobežojumus, palielinoties saslimstībai. Tā vietā būtu vairāk jākoncentrējas uz vakcināciju, uzsvēra eksperts. "Par ierobežojumiem gan tagad nevajadzētu runāt, vajadzētu runāt par vakcināciju," viņš sacīja.
Profesors ir īpaši nobažījies par to, ka pret Covid-19 aizvien nav vakcinēta liela daļa riska grupā ietilpstošo pacientu, piemēram, seniori, cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu vai lieko svaru. Ja šīs personas nevakcinēsies, tad slimnīcām rudenī atkal draud pārslodze, uzsvēra Dumpis.
Kā ziņots, kopš vasaras sākuma Latvijā vērojams būtisks vakcinēšanās pret Covid-19 tempa kritums - ja maija pēdējā nedēļā vidēji dienā poti pret Covid-19 saņēma vairāk nekā 16 600 cilvēku, tad pagājušajā nedēļā - vien ap 5200, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši 654 417 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 666 774 cilvēki, kas ir aptuveni 35,32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, izriet no NVD un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.



