Mājas virtuve
RU Svētdiena, 24. Novembris Rīt: Velda, Velta

Degvielas cenu pieaugums nav aiz kalniem: autovadītājus gaida jauni izaicinājumi

Autovadītājus aicina gatavoties – paredzams, ka tuvāko 5-6 gadu laikā degvielas cenas pieaugs par aptuveni 30 centiem. Tas ir saistīts ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformu,  vēsta LSM+ raidījumā “Šovakar”.

Degvielas cenas pēdējā laikā priecē. Jā, varēja būt arī zemākas, bet tie nav 1,70 – 2,00 eiro, kā tas bija pirms diviem gadiem. Taču priekšā mūs sagaida jauni izaicinājumi.

Pirmais un praktiski nemanāmais paaugstinājums būs jau nākamgad, pieaugot akcīzes nodokļa likmei. Paredzams, ka degvielas litra cena palielināsies par 3-4 centiem. Bet, kā saka, jo tālāk, jo trakāk.

No 2027. gada visā Eiropā sāks darboties jaunā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un dīzeļdegviela Latvijā var sadārdzināties par 19 centiem, bet līdz 2030. gadam – par 32 centiem. Benzīna cenu kāpums būs līdzīgs. Šādi ir Klimata un enerģētikas ministrijas dati.

“Ja mēs neko nedarīsim un turpināsim kā līdz šim par visu degvielu maksāt emisijas nodokli, degviela tiešām kļūs dārgāka,” atzīst Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.

Pēc pieciem gadiem atjaunojamo energoresursu īpatsvaram valsts enerģijas patēriņā jābūt 29 %. Šobrīd tas ir mazāks nekā 2 %. Mēs esam pirmajā vietā no beigām. Mēs esam netīrākie Eiropā.

“Lielākā problēma ir tā, ka Latvija vispār piekrita plānam tik krasi samazināt CO2 emisijas. Latvija tik ļoti nepiesārņo. Mums ir trešā tīrākā enerģētika visā Eiropā. Nav netīras rūpniecības. Tas nozīmē, ka 37 % no šī emisiju samazinājuma gulstas uz transporta nozari. Līdz 2030. gadam tas nav realizējams,” ir pārliecināts Saeimas deputāts, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Pēdējo piecu gadu laikā degvielas cenas ir pieaugušas par aptuveni 30 centiem – piemēram, 2019. gadā dīzeļdegviela maksāja 1,20 eiro par litru. Un tas ir bez jebkādiem jauniem Eiropas regulējumiem.

Un vēl gandrīz noteikti nākotnē mūs sagaida inflācija. Un, iespējams, arī negaidītas akcīzes nodokļa svārstības. Bet vai ir kāds veids, kā izvairīties arī no šo 32 centu par litru maksāšanas? Saeima šobrīd diskutē par jauno transporta enerģijas likumu, kas visiem degvielas tirgotājiem uzliktu par pienākumu aizdomāties par to, cik “zaļš” ir viņu pakalpojumu portfelis.

“Ja izmantojam fosilo degvielu, nāksies maksāt jauno emisiju nodoklis. Ja degvielā ir atjaunojamā komponente, nodoklis nav jāmaksā. Mēs dodam tirgotājiem izvēles brīvību - kā viņi piedāvās šos atjaunojamos resursus – elektroenerģiju, biometānu, tas viss tiek ražots Latvijā. Un arī ar biodegvielas piedevām. Latvijā 85-90 % būs biodīzeļdegviela. Benzīns būs mazāk. Mēs varēsim izvairīties no kvotu maksāšanas par katru biodīzeļdegvielas piedevu procentu,” saka Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.

Problēma ir tā, ka arī šādas biodīzeļdegvielas ražošana maksā naudu, un par to maksās patērētājs. Taču, izmantojot šādu pieeju, līdz 2030. gadam dīzeļdegviela kļūs dārgāka nevis par 32 centiem, bet gan par 26 centiem. Tātad, jā, cenas tomēr paaugstināsies. Tajā pašā laikā ministrija uzliks par pienākumu tirgotājiem pakāpeniski pievienot degvielai arvien vairāk un vairāk bioloģisko piedevu. Tas palielinās pieprasījumu pēc tās, un tam vajadzētu stimulēt šādas biodegvielas ražošanu valstī. Taču tas arī palielinās cenas degvielas uzpildes stacijās. Ne visi mazumtirgotāji to atbalsta.

“Līdz 2030. gadam nekādus soļus spert nav nepieciešams,” saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš atzīst, ka 2030. gadā cenas pieaugs līdz 1,80 eiro par litru, taču nedomā, ka tas būs šoks.

“Es domāju, ka tā nebūs. Cena 2022. gada jūnijā bija virs 2 eiro. Un šī gada laikā cena jau ir samazinājusies par 25 centiem. 30 centu svārstību robežās šoks ir pārspīlēts. Taču ir absolūti nepieņemami palielināt normas, pirms ES to sāk pieprasīt,” pārliecināts Ojārs Karčevskis.

“Pakāpeniska regulējuma ieviešana, vismaz mēs tā ceram, ļaus mums pārbaudīt, vai iedzīvotājiem ir labāka izvēle,” iebilst Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska. “Tas ir spēcīgs signāls, lai attīstītu ražošanu. Mēs pagaidām vēl neražojam modernu biodegvielu, tikai pirmās paaudzes, bet mums ir potenciāls. Un tā ir iespēja attīstīt darbavietas.”

Likumprojekts, kas uzliks par pienākumu Latvijas tirgotājiem palielināt biodegvielas pārdošanas apjomus, ir tikai uzsācis savu ceļu parlamentā. Ja tas tiks pieņemts, pirmais cenu pieaugums, kas saistīts ar biodegvielas pievienošanu degvielai, automašīnu īpašniekus varētu sagaidīt 2026. gada sākumā.

Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde
Notiek ielāde

Āgenskalnā ugunsgrēkā neapdzīvotā namā izglābti 10 cilvēki

23/1
Lasīt