Pasaulē
2024. gada 9. maijā Aleksandrs mierīgi pastaigājās pa Parādes ielu Daugavpilī, ne ar ko nepārkāpjot sabiedriskās kārtības noteikumus. Tomēr viņu aizturēja Valsts policijas inspektors Romāns (vārds mainīts - red.), kurš ieraudzīja, ka pie Aleksandra jakas kreisajā pusē ir piestiprināta “nozīmīte ar jātnieka attēlu un uzrakstu krievu valodā “Ļeņingrada” (citāts no tiesas materiāliem).
Policists gan jātnieka attēlā, gan uzrakstā saskatīja par “PSRS simbolus” un pielīdzināja nozīmītes nēsāšanu pārkāpumam, kas paredzēts Administratīvo sodu likuma 13.1 pantā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (“Militāru agresiju un kara noziegumus slavinošu simbolu lietošana publiskās vietās”), piemērojot Aleksandram naudassodu 350 eiro apmērā.
Tomēr tā vietā, lai piekristu policista viedoklim un samaksātu soda naudu, Aleksandrs pārsūdzēja inspektora lēmumu augstāk stāvošai instancei - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Latgales iecirknim.
Taču arī tur uzskatīja, ka uz nozīmītes attēlotais Pētera I piemineklis virs uzraksta “Ļeņingrada”, ir padomju simbolika, noraidot Aleksandra sūdzību. Jāsaka, ka Valsts policijas inspektors Romāns bija tik ļoti pārliecināts par savu taisnību, ka “pieņēma lēmumu Nr. 16770005608624-2 par nozīmītes ar jātnieka attēlu ar uzrakstu “Ļeņingrada” krievu valodā iznīcināšanu un iznīcināja minēto nozīmīti, iemetot to atkritumu tvertnē”. Tiesa, iznīcināt lietisko pierādījumu inspektoram nebija tiesību, tādējādi ar savu rīcību viņš pārkāpa likumu.
Neatlaidīgais Aleksandrs turpināja cīņu par taisnību un vērsās Latgales rajona tiesā. Un, kad arī tur Pēteri Lielo un pilsētas nosaukumu uzskatīja par padomju simboliem, Levickis iesniedza apelāciju Latgales apgabaltiesā.
Neapšaubāmi, viņš būtu aizgājis arī līdz Augstākajai tiesai, taču tas nebija nepieciešams. Apgabaltiesa detalizēti izanalizēja šo absurdo lietu un beidzot pielika tai punktu.
Lasot nolēmumu, redzams, ka rajona tiesa savu lēmumu (par labu policijai) pieņēma, balstoties uz Vikipēdiju. Šis neizsmeļamais zināšanu avots ir norādīts tiesas spriedumā: “No interneta vietnē https://lv.wikipedia.org/wiki/Sanktpetērburga atrodamās informācijas izriet, ka 1924. gada 24. janvārī Sanktpēterburgas pilsētu, kas tolaik saukta par Petrogradu, pārdēvēja par Ļeņingradu par godu Vladimiram Ļeņinam. Vladimirs Uļjanovs, plašāk pazīstams kā Ļeņins, bija krievu revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas pamatlicējs. Uzreiz pēc Ļeņina nāves radās viņa personības kults, kas nepārprotami saistīts ar PSRS totalitāro režīmu, militāro agresiju un kara noziegumus slavinošu simboliku.”
Tādējādi, tiesas ieskatā, “piemineklis jātniekam ar uzrakstu krievu valodā “Ļeņingrada” uz nozīmītes ir PSRS simbols, kas uzskatāms par PSRS totalitārā režīma simbolu, tāpēc tas vērtējams kā atbalsts PSRS totalitārajai ideoloģijai”.
Savukārt Latgales apgabaltiesa atzina, ka uzraksts “Ļeņingrada” ir tikai toponīms, viens no 1714. gadā dibinātās un kopš tā laika trīs reizes pārdēvētās pilsētas nosaukumiem. Un piemineklis “Bronzas jātnieks” ir veltīts pilsētas dibinātājam un tika izveidots pusotru gadsimtu pirms PSRS dibināšanas, atzīmējot, ka iepriekšējās instances esot nepareizi interpretējušas un piemērojušas tiesību normas. Turklāt apgabaltiesa atgādināja, kas tieši saskaņā ar minēto 13.1 pantu kvalificējams kā padomju simbolika:
1) bijušās PSRS, bijušās PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogi;
2) PSRS, bijušās PSRS republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un tiesībaizsardzības iestāžu (represīvo iestāžu) formas tērpi, kā arī šo tērpu elementi (aksesuāri, atšķirības zīmes, kokardes, epoletes, ekipējums), kas pēc sava izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes;
3) bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas ģerboņi un himnas;
4) nacistu svastikas, SS zīmes un padomju simboli - sirpis un āmurs ar piecstaru zvaigzni.
Pats spriedums ir šāds: Levickis pie administratīvās atbildības saukts nepamatoti, tāpēc par naudas sodu nevar būt ne runas – lieta tiek izbeigta un sods atcelts. Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
No kuriozā: tiesa īpaši norādīja, ka policijas inspektors nav ievērojis procesuālo kārtību: konfiscētā manta (nozīmīte) netika nodota glabāšanā līdz lēmuma galīgai spēkā stāšanās dienai. Tas nozīmē, ka konfiscētās mantas īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju vai zaudētās mantas aizstāšanu ar “tādas pašas kvalitātes vai vērtības mantu”.
Interesanti, kur Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde ņems jaunu nozīmīti ar bronzas jātnieku un uzrakstu “Ļeņingrada” krievu valodā?
