Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika, lāču skaits pēdējos gados stabili pieaug, līdz ar to palielinās arī iespējamība tos dabā sastapt.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka brūnie lāči visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Savulaik no Latvijas izzuduši, taču pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā lāču populācija stabili atjaunojas.
Līdz šim Latvijā lāči neziemoja, tie nāca no tuvējām valstīm un atgriezās savās mītneszemēs pārziemot. Taču pēdējos gados lāči ziemo arī Latvijā, līdz ar to neizbēgami palielinās arī nejaušu satikšanos skaits. Lācim un citiem savvaļas zvēriem raksturīgs savā teritorijā atstāt pazīmes, kas ļauj to identificēt laikus.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs, kas var nodzīvot līdz pat 30 gadus. Lāču mātītes var sasniegt līdz 150 kilogramu (kg) svaru, tēviņi - līdz 300 kg, un šim dzīvniekam nav dabisko ienaidnieku. Lāči apdzīvo plašus, vecus mežu masīvus, priekšroku dodot jauktu koku mežiem, kas robežojas ar purviem, izcirtumiem vai ūdenstilpēm. Ziemas guļai tie migu iekārto sausās vietās ūdens tuvumā.
Parasti lāči ziemas guļā dodas no oktobra līdz decembrim un mostas martā vai aprīlī. Priekšlaicīgu pamošanos var veicināt klimata izmaiņas, laika apstākļi vai traucējumi, piemēram, mežizstrāde vai medības migas tuvumā. Ikdienā lāči nav agresīvi un lielākoties izvairās no cilvēkiem, taču var kļūt agresīvi, ja tiek pāragri iztraucēti no ziemas guļas, ievainoti vai ja lāču mātīte aizsargā mazuļus.
Pašlaik pasaulē mīt aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, ASV, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie sāk atgriezties. Latvijā brūnais lācis ir aizsargājams un nemedījams dzīvnieks.
