Reaģējot uz pagājušajā nedēļā Rīgas mēra Viestura Kleinberga (P) pausto par grunts un būvmateriālu neizvešanu Skanstes revitalizācijas projektā, projekta sākotnējie īstenotāji norāda, ka minētie pārmetumi ir nepamatoti, prettiesiski un maldinoši.
SIA "RR Nord" un personu apvienības "RR-Eko" norāda, ka pašvaldība 2022. gadā vienpusēji atkāpās no līguma par būvdarbu veikšanu, tādējādi pārņemot pilnu atbildību par būvobjektā esošajiem materiāliem, grunti un darbu turpināšanu.
Uzņēmēju ieskatā pašvaldība pašlaik cenšas atrast vainīgo situācijā, kas radusies Rīgas domes darbinieku bezdarbības rezultātā. Lai gan dome līgumu lauzusi jau pirms trim gadiem, šī gada februārī Attīstības departaments pieprasīja būvniekiem "sakārtot teritoriju" un izvest grunti no zemesgabaliem, kas pieder AS "Projekts B10" un fiziskai personai Mārim Sprūdam.
Samaksa par darbu veikšanu netika paredzēta, tādējādi pieprasot veikt būvdarbus kā dāvinājumu.
"Projekta īstenošanas laikā un pēc līguma laušanas SIA "RR Nord" kā pilnvarotā vairākkārt vērsusies pie Attīstības departamenta ar jautājumiem par viņiem piederošas grunts aizvākšanu, tomēr Rīgas dome katru reizi ir norādījusi, ka "nav pieejams finansējums" un "risinājums tiks meklēts vēlāk".
Tādējādi faktiski tika apstiprināts, ka atbildība par minētās grunts turpmāku apsaimniekošanu ir pašvaldības atbildība, pauž būvnieki.
Viņuprāt, bijušie projekta īstenotāji nevar uzņemties atbildību par Rīgas domes amatpersonu rīcību.
Saskaņā ar teritorijas plānojumu un būvprojekta dokumentāciju izraktā grunts bija paredzēta izmantošanai pašvaldības infrastruktūras objektā vai rekultivācijas darbiem.
"Bažas par darbu kvalitāti ir pilnīgi nepamatotas manipulācijas. Kopš būvdarbu sākuma Valsts vides dienests (VVD) ir piedalījies objektā konstatēto apstākļu apsekošanā un sanācijas gaitas kontrolē. Visi darbi tika veikti saskaņā ar VVD darbinieku norādījumiem," informē Dzintars.
Viņaprāt, būvniecības tehniskais projekts bija paviršs un nepilnīgs un neiekļāva virkni reālo apstākļu. Piemēram, to, ka teritorijā ir saglabājies no padomju laikiem vēsturiskais zemes kārtas piesārņojums. Ievērojot būvdarbu laikā konstatēto, noskaidrojās, ka nepieciešama obligāta teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte, kuru Rīgas dome neveica un tādējādi to īstenoja būvdarbu veicējs, norāda Dzintars.
Pēc viņa teiktā, būvdarbu gaitā Rīgas domes amatpersonas faktiski ignorējušas vairākkārtējus būvdarbu veicēja rakstiskus un mutiskus aicinājumus novērst projektā pieļautos trūkumus un pārkāpumus.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu par atkritumu valdītāju tiek uzskatīta persona, kuras faktiskajā varā, proti, īpašumā tie atrodas. Šajā gadījumā tā ir Rīgas valstspilsētas administrācija, jo pēc līguma izbeigšanas tieši pašvaldība pārņēma gan būvobjektu, gan tajā esošos sev piederošos materiālus.
Līdz ar to visas izmaksas, kas saistītas ar grunts vai būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, jāsedz pašvaldībai kā īpašniekam, nevis trešajām personām, pauž Dzintars.
"Sabiedrībai tiek radīts maldīgs iespaids, ka par vides sakārtošanu pēc līguma vienpusējas izbeigšanas atbild būvnieks kā privātpersona. Tāpat arī, ka jau sen bez pašvaldības amatpersonu līdzdalības konstatētie apstākļi ir kaut kas iepriekš nezināms. Faktiski Rīgas pašvaldība pati vienpusēji pārtrauca līgumu, nepamatoti ieturēja ievērojamus naudas līdzekļus, un tagad cenšas pārlikt uz trešajām personām atbildību par sev piederošas mantas apsaimniekošanu," norāda Dzintars.
Šāda rīcība graujot uzticēšanos valsts pārvaldes iestādēm un rada riskus, kas saistāmi ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietošanu.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domē līdz 7. novembrim tiks veikta pārbaude, kurā izvērtēs Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanu.
Pašvaldībai ir bažas, ka Skanstes revitalizācijas projekta laikā nav aizvākta visa piesārņotā grunts.
Tā atrodas uz bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošās AS "Projekts B10" zemes gabaliem.
Pašvaldība ir sazinājusies gan ar tiesībsargājošajām iestādēm, gan Valsts vides dienestu, lai tie izvērtē iespējamos riskus. Savukārt līdz brīdim, kad tiks saņemti Valsts vides dienesta analīžu rezultāti, bērnu rotaļlaukums Skanstē ir slēgts un norobežots.
LETA jau ziņoja, ka līgums par darbu veikšanu bija noslēgts ar "RR-Eko", kuras sastāvā bija SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".
Tomēr, ņemot vērā, ka komersants nespēja nodrošināt nepieciešamo līguma izpildes nodrošinājuma garantiju, pašvaldība vienpusēji atkāpās no līguma izpildes un 2023. gadā izsludināja jaunu būvdarbu iepirkumu.
Atklātā konkursa rezultātā tiesības slēgt līgumu pie nosacījuma, ja tiek rasts finansējums būvdarbu turpināšanai, tika piešķirtas uzņēmumam SIA "ACBR".
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvā pieejamo informāciju, kopējās būvdarbu izmaksas sākotnēji tika plānotas gandrīz 16,7 miljoni eiro, no kurām daļa bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Projektēšanas izmaksas bija plānotas 312 482 eiro.
Pašvaldība vairākkārt lēma par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam un tas sadārdzinājās pāri par 21 miljonu eiro.
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.
Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.
Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.