Pasaulē
LVC informē, ka tuneļa būvdarbi zem Bauskas šosejas ievada Ķekavas virziena brauktuves ir pabeigti tādā apmērā, lai varētu pārslēgt satiksmi tuneļa zonā no kreisās brauktuves uz labo brauktuvi, un būvnieki turpinās darbus zem Rīgas virziena brauktuves.
Izmaiņas paredz, ka no trešdienas, 17. decembra, uz Bauskas šosejas ievada Rīgā satiksmi pārvirzīs uz Ķekavas virziena brauktuvi. Tādējādi satiksme posmā no Dienvidu tilta un Ziepniekkalna ielas autosatiksmes plūsmu savienošanās vietas virzienā uz Ķekavu līdz izbūvētajai tuneļa daļai būs organizēta pa trim joslām - pa divām, izbraucot no Rīgas, un pa vienu, iebraucot Rīgā.
Pēc LVC minētā, izmaiņas būs iespējamas saistībā ar paplašināto brauktuvi Bauskas virzienā. Pārējā būvdarbu zonā satiksme notiks pa vienu joslu katrā virzienā.
Vienlaikus gājēju kustība tiks organizēta pa norobežotām joslām, un, ņemot vērā būvdarbu specifiku, to izvietojums mainīsies. Šķērsot Bauskas šoseju gājēji varēs, izmantojot izgaismotu pagaidu gājēju pāreju. Sabiedriskā transporta pieturvieta "Neilandi" Ķekavas virzienā ir ierīkota projektā paredzētajā paplašinājumā, bet Rīgas virzienā iedzīvotāji varēs turpināt izmantot pieturvietu "Krustkalni".
Vienlaikus paredzētas izmaiņas satiksmes organizācijā Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu zonā, kas saistītas ar Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvada laidumu izbūvi.
Tādējādi no trešdienas, 17. decembra, satiksmei slēgs nobrauktuvi no esošās Jāņa Čakstes gatves virzienā uz Dienvidu tilts-Bauska. Satiksmi novirzīs pa jaunu brauktuves posmu uz pagaidu rotācijas apli pie topošā satiksmes pārvada. Pagaidu rotācijas aplim būs divas nobrauktuves - uz Bausku un atpakaļ uz Dienvidu tiltu. Arī satiksmi no Ziepniekkalna uz Dienvidu tiltu novirzīs pa pagaidu rotācijas apli. Pašvaldībā informē, ka šāda satiksmes organizācija būs spēkā līdz 2026. gada maija beigām.
LVC skaidro, ka gājēju un velosipēdistu tuneļa būvdarbi jāveic, pirms tiks izbūvēts Dienvidu tilta ceturtās kārtas pārvads ar brauktuvi Bauskas virzienā un rampa, kas savienos Jāņa Čakstes gatvi virzienā no Vienības gatves ar Ziepniekkalna ielu.
Pēc tam šajā posmā palielināsies satiksmes intensitāte, kā arī tuneļa izbūvei būtu daļēji jānojauc ceļa aprīkojums. LVC atzīmē, ka pēc tuneļa izbūves mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja droši šķērsot ceļu.
Tāpat Rīgas teritorijā pēc pašvaldības pasūtījuma tiek izbūvēta infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas administratīvajai robežai pie Bauskas šosejas. Būvdarbus veic SIA "Tilts", un tos plānots pabeigt šogad. Savukārt gar un zem Bauskas šosejas ievada Rīgā LVC organizē gājēju un velosipēdistu ceļa un tuneļa izbūvi, kas savienos Rīgas pašvaldības būvējamo posmu ar jau līdz šim izbūvēto infrastruktūru gar Ķekavas apvedceļu un pašvaldības gājēju un velosipēdistu infrastruktūras tīklu Ķekavas novadā.
Mikromobilitātes savienojumu izveidi līdzfinansē no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, tādēļ viens no priekšnosacījumiem finansējuma saņemšanai Ķekavas un Rīgas pašvaldībām bija prasība izveidot vienotu maršrutu, savienojot Rīgu ar Ķekavu un citiem novada ciemiem. Lai to nodrošinātu, patlaban tiek veikti būvdarbi, kurus organizē gan Rīgas pašvaldība, gan LVC.
Savukārt Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu pasūtītājs ir Rīgas pašvaldība. Projekts risina satiksmes organizāciju Rīgā un Pierīgā, nodrošinot labākas iespējas apbraukt pilsētas centru.
LVC atgādina, ka saistībā ar gājēju tuneļa izbūvi un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, kuru dēļ ir jārēķinās ar papildu laiku, braucot uz Rīgu no Ķekavas puses un pretējā virzienā. Abos būvlaukumos līdz ar darbu progresu notiks izmaiņas satiksmes organizācijā.
LVC arī uzsver, ka esošā satiksmes organizācija ir kompromiss, kura laikā tiek nodrošināta autotransporta, tostarp sabiedriskā transporta, kustība, gājēju un velosipēdistu satiksme un būvdarbu norise. Būvdarbi uz Bauskas šosejas notiek, neslēdzot ceļu, kas nozīmē, ka būvlaukumā atrodas gan būvnieki, gan satiksmes dalībnieki. Darbu gaitu un satiksmes organizāciju būvdarbu laikā apgrūtinot būvlaukumu atrašanās pilsētvidē un komunikācijas zem ielām, tostarp gāzes vads, kas atrodas zem šī Bauskas šosejas posma.
LETA jau ziņoja, ka uz Bauskas šosejas ievada Rīgā pie Krustkalniem izbūvē gājēju tuneli. Būvdarbi ilgs līdz 2026. gada vasaras beigām.
Darbus veic SIA "Tilts". Līgumcena autoceļa būvdarbiem ir 1 485 735 eiro, bet tuneļa būvei - 1 961 177 eiro, no tās 85% ir ES Kohēzijas fonda finansējums. Būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Gājēju un velobraucēju tuneļa projekta autors ir SIA "Vektor T", bet autoceļa pārbūvi projektēja SIA "Projekts EAE".
Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu pasūtītājs ir Rīgas pašvaldība. Jāņa Čakstes gatves izbūvi no Valdeķu līdz Ziepniekkalna ielai veic pilnsabiedrība "DTTB", kuru veido ceļu būves firma SIA "Binders" un "Tilts", savukārt Jāņa Čakstes gatves izbūvi no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai veic SIA "ACBR".
Dienvidu tilta būvdarbu gaita ir atkarīga no laikapstākļiem ziemas mēnešos. Ja tie būs labvēlīgi, darbus būs iespējams pabeigt līdz 2026. gada beigām, pretējā gadījumā tie turpināsies arī 2027. gadā.
Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu izmaksas sasniegs 122,7 miljonus eiro.
LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
