Pasaulē
Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.
Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.
Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.
Ministrs uzsvēra, ka matemātika nav tik vienkārša attiecībā uz to, ja "Lufthansa" iegādājas 10% "airBaltic" konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas vērtība ir 140 miljoni, jo pēc IPO procesa, ja "Lufthansa" papildu neinvestēs, tad viņiem saglabāsies no 5% līdz 10% akciju. "Tomēr vērtību eventuāli noteiks pats novērtējums akciju kotēšanas brīdī. Svarīgais ir tas, ka šobrīd darām visu, lai uzņēmuma vērtējumu pirms IPO paaugstinātu," papildināja ministrs.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka valsts ir apņēmusies pēc IPO saglabāt līdzdalību kompānijas kapitālā 25% apmērā.
"Ja skatāmies tālāk, vai valstij vajadzēs investēt un kādā apmērā, to noteiks tirgus vērtējums pirms IPO. Mēs vērosim un skatīsimies, jo uzņēmumam būs augstāks novērtējums, jo valstij būs mazāk jāinvestē, lai saglabātu šos 25%," norādīja Briškens.
Tāpat Briškens norādīja, ja "airBaltic" tirgus novērtējums pirms IPO būs augstāks, valsts var saglabāt 25% un nelīdzfinansēt, savukārt, ja novērtējums būs mazāks, valstij būs jāpieņem lēmums, lai saglabātu 25% kompānijas kapitālā.
Savukārt, komentējot, vai "Lufthansa" līdzinvestēs IPO procesā, Briškens norādīja, ka darījums ar "Lufthana" dod iespēju piedalīties IPO, bet, protams, tas būs jāizlemj pašai kompānijai.
Briškens arī norādīja, ka visa darījuma summa 14 miljonu eiro apmērā tiks ieguldīta "airBaltic" attīstībā.
Komentējot "airBaltic" dzīvotspēju, ministrs norādīja, ka peļņas līmenī pagājušajā gadā netiek sagaidīti labi rezultāti, bet investori skatīsies uz kompānijas stratēģisko virzību, tostarp uz EBITDA - vai to izdosies saglabāt un palielināt.
Tāpat Briškens, komentējot "airBaltic" valdes sastāvu, norādīja, ka viņš vienmēr ir pieturējies pie labas pārvaldības principiem, tādēļ jaunā padome vērtēs valdes biznesa plānu, un tas būs viņu rokās.
Savukārt advokātu biroja "Sorainen" vadošā partnere Eva Berlaus minēja, ka darījuma dokumentos nav noteikts valsts pienākums piedalīties tālākajās investīcijās, ja vien valsts pati to neapņemas darīt. Tāpat darījumā "Lufthansa" nav noteiktas nekādas papildu priekšrocības vai ekstras.
Tajā pašā laikā "airBaltic" valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs norādīja, ka konvertējamās akcijas darījumā tika izvēlētas, ņemot vērā konsultantu atzinumu, jo visobjektīvākais uzņēmuma novērtējums tiek noteikts, kad kompānija iet uz IPO. "Šis bija teorētisks vērtējums pirms IPO, bet reāls vērtējums būs, kad iesim IPO. Ja IPO cena būs augstāka, "Lufthansa" iegūs mazāk - līdz 5%," viņš sacīja.
Jakoveļevs arī minēja, ka investori skatās uz to, cik uzņēmums var pelnīt, kad uzņēmums, piemēram, sasniegs 100 lidmašīnu floti, kā arī uz to, vai, samaksājot 300 miljonus eiro, lidsabiedrība spēs pelnīt.
Pēc viņa akcentētā, ka uzņēmuma patieso vērtību noteiks tirgus, kā arī pamatkapitāla summa neatspoguļo kompānijas patieso vērību. "Ja jūs gribat piedalīties IPO, tad jūs iegūsiet akcijas par tādu pašu cenu kā "Lufthansa", jo "Lufthansa" akcijas IPO brīdī tiks konvertētas," skaidroja Jakoveļevs.
Komentējot iespēju, ka "airBaltic" nākotnē varētu iekļauties "Lufthansa" grupā", Jakovļevs aģentūrai LETA sacīja, ka par to ir pāragri runāt. "Ja mēs skatāmies uz "Lufthansa" grupu, tur jau ir iekļautas daudz citas lidsabiedrības. Protams, šādu iespēju nevar izslēgt," sacīja Jakovļevs.
"Par šo ir pāragri runāt, jo "airBaltic" kurss ir IPO sākšana, līdzekļu piesaiste finanšu tirgū un tad savas stratēģijas izveide. Skaidrs, ka tajā brīdī, kad mēs iekļaujamies citas lidsabiedrības grupā, mēs neveidojam vairs savu stratēģiju, bet pielāgojamies viņu stratēģijai. Tad tas būtu pilnīgi cits uzņēmums un cita veida attīstība," norādīja Jakovļevs.
Jakovļevs arī skaidroja, ka pašreizējais līgums ar "Lufthansa" par trīs gadu sadarbību, kuras laikā "airBaltic" iznomās līdz 21 lidmašīnai, ir fiksēts līgums trīs gadu periodā. "Attiecīgi šis līgums ir pieskaņots "airBaltic" redzējumam, cik liela būs flote un cik lidmašīnas būtu iespējams atdot šajā iznomāšanas darījumā," sacīja Jakovļevs.
Komentējot, vai tas nozīmē, ka "airBaltic" vairāk lidmašīnu nodos nomā "Lufthansa", viņš sacīja, ja kaut kas pamainās pēc gada vai diviem, un "airBaltic" prognozē, ka potenciāli var iedot kādam vairāk lidmašīnu, tad šis jautājums tiktu izskatīts.
"Jebkurā gadījumā tas tiks izskatīts uz tirgus principiem. Visdrīzāk uz šādu lēmumu pieņemšanu, lai gan "Lufthansa" pārstāvis būs padomē, viņš nevarēs piedalīties balsošanā. Attiecīgi, piemēram, "airBaltic" izskatītu variantu, ka ir iespēja nodot īstermiņā nomā divas lidmašīnas vienai vai otrai grupai." "Lufthansa", apzinoties, ka ir interešu konflikts, šādu lēmumu pieņemšanā nepiedalītos, bet to izlemtu pārējie padomes locekļi, sacīja Jakovļevs.
LETA jau ziņoja, ka trešdien, 29.janvārī, panākta vienošanās starp Satiksmes ministriju, "airBaltic" un "Lufthansa Group", kas paredz "Lufthansa" grupas investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Darījuma pabeigšana ir plānota 2025.gada otrajā ceturksnī pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc darījuma noslēgšanas tviterī vēstīja, ka atbilstoši līgumam uzņēmuma bāzes vieta paliks Rīgā un lidojumu savienojamība nesamazināsies.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka valsts vēlas saglabāt savu līdzdalību aviokompānijā, un ir jārēķinās ar nākotnes ieguldījumu tajā. "Mērķis ir ļaut "airBaltic" iziet IPO procesu, lai arī privāti investori no ārpuses varētu ieguldīt privāto finansējumu un kopā ar valsti celt aviokompānijas vērtību," skaidroja valdības vadītāja.
"airBaltic" pērn septembrī paplašināja sadarbību ar "Lufthansa" grupu uz nākamajiem trim gadiem, iznomājot uzņēmumam lidmašīnas. Noslēgtā vienošanās stāsies spēkā no šā gada vasaras sezonas. Līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic A220-300" lidmašīnai izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.
Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Tāpat šajā valdības sēdē tika nolemts, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
