Pasaulē
Viņa norādīja, ka noturības jēdziens NATO kontekstā saistīts ar kopīgu rīcību, lai arī NATO uzskata, ka tā ir arī katras pašas valsts atbildība.
Braže atzīmēja, ka NATO uzmanība noturības tēmai patiešām tika pievērsta pēc 2014.gada, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu un iebruka Austrumukrainā. "Līdz ar 2022.gada pilna mēroga iebrukumu jau bija skaidrs, ka tā bija tikai sagatavošanās," teica ministre.
Vienlaikus Baltijas valstis un Polija jau 2014.gadā uzsvērušas, cik svarīgi ir būt sagatavotiem un spēt operatīvi reaģēt. NATO par ko tādu pēdējo reizi bija domājis "aukstā kara" laikā, norādīja Braže.
Pēc 2014.gada NATO definēja noturību kā sabiedrības spēju sagatavoties, pretoties, reaģēt un atgūties pēc nopietniem satricinājumiem - piemēram, dabas katastrofām, kritiskās infrastruktūras darbības traucējumiem, hibrīduzbrukumiem vai bruņotiem uzbrukumiem, skaidroja ārlietu ministre. NATO šādos gadījumos koncentrējas uz valdības darbības nepārtrauktību, enerģijas piegādi, spējām pārvaldīt nekontrolētu cilvēku kustību, pārtikas un ūdens nodrošināšanu, civilās komunikācijas un transporta sistēmu noturību, kā arī uz masu upuriem un veselības krīzēm orientētas kapacitātes izveidi.
Braže arī uzsvēra, ka Latvijā ir pārveidota gatavības sistēma, integrējot to aizsardzības plānos, veicot mācības dažādos līmeņos, deleģējot vietējām pašvaldībām konkrētas atbildības par gatavību to teritorijā, iesaistot sabiedrību, privāto sektoru, medijus un citus.
