Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ministre pauž, ka Latvijai un Indijai ir labas divpusējās attiecības, ar lielu izaugsmes potenciālu ekonomikā. Viņa arī uzskata, ka ES-Indijas nolīgums stiprinās uz noteikumiem balstītu tirdzniecību arī globāli.
Ministrijā norāda, ka vairāki Latvijas uzņēmumi jau pašlaik piedāvā savus produktus un pakalpojumus Indijā, tai skaitā tādās nozarēs kā farmācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un ķīmiskās vielas.
Ministrijā skaidro, ka nolīgums atvērs Latvijas uzņēmumiem piekļuvi pasaulē visapdzīvotākajai valstij ar 1,4 miljardiem patērētāju un visstraujāk augošajai lielajai ekonomikai ar gada iekšzemes kopproduktu 3,4 triljonu eiro apmērā.
Tāpat tas dos mazākas izmaksas eksportam - tarifu atcelšana un samazināšana lielākajai daļai ES preču uzlabos Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Indijā. Vienlaikus tiks sniegtas jaunas eksporta iespējas - ir ievērojams sadarbības potenciāls, īpaši elektronikas, fotonikas, kosmosa, zaļo tehnoloģiju un citās augstas pievienotās vērtības jomās, no 5G tehnoloģijām līdz biomedicīnai.
Ministrijā arī apgalvo, ka nolīgums dos plašākas iespējas pakalpojumu sniedzējiem - informācijas tehnoloģiju, loģistikas, transporta, finanšu un profesionālo pakalpojumu uzņēmumiem, kuru pieprasījums Indijā strauji aug. Vienlaikus būs atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - vienkāršāki, caurskatāmāki tirdzniecības noteikumi samazinās administratīvos šķēršļus ienākšanai Indijas tirgū.
Tāpat būs iespējami investīciju un sadarbības projekti - stabilāki nosacījumi veicinās Latvijas uzņēmumu iesaisti kopīgos ražošanas, piegāžu ķēžu un tehnoloģiju projektos.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Indiju bija 377,3 miljoni eiro, pieaugot par 69,9% salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Preču eksports uz Indiju 2024. gadā bija 59,4 miljoni eiro, palielinoties par 28,4% salīdzinājumā ar 2023. gadu. Preču imports no Indijas 2024. gadā sasniedza 162,9 miljonus eiro, palielinoties par 44,4% salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pakalpojumu eksports ar Indiju 2024. gadā bija 37 miljoni eiro, palielinoties par 85% salīdzinājumā ar 2023. gadu, savukārt pakalpojumu imports bija 118 miljonu eiro apmērā, palielinoties 2,7 reizes salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Jau vēstīts, ka ES un Indija pabeigušas sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Indijas premjerministrs Narendra Modi.
Vienošanās paredz, ka Indija pakāpeniski samazinās tarifus importētiem automobiļiem no 110% līdz pat 10%, bet tarifi automobiļu detaļām pēc pieciem līdz desmit gadiem tiks atcelti pilnībā, ziņo EK.
Tarifi iekārtām, ķimikālijām un farmācijas produktiem arī tiks gandrīz pilnībā atcelti.
Tikmēr tarifi atsevišķiem ES lauksaimniecības produktiem tiks ievērojami samazināti. Tarifi vīnam tiks pakāpeniski samazināti no 150% līdz pat 20%, bet 40% tarifs olīveļļas importam tiks atcelts. Tāpat tiks atcelts 50% tarifs pārstrādātiem pārtikas produktiem, tai skaitā makaroniem un šokolādei.
Vienlaikus tādi lauksaimniecības produkti kā liellopu gaļa, vistas gaļa, rīsi un cukurs šajā nolīgumā nav ietverti, un visiem importētajiem produktiem no Indijas joprojām tiks piemēroti ES standarti, skaidro EK.
Leiena sagaida, ka ES eksports uz Indiju dubultosies, un bloks "iegūs visaugstākā līmeņa piekļuvi, kāda jebkad piešķirta tirdzniecības partnerim tradicionāli aizsargātajā Indijas tirgū".
Eiropas uzņēmumi iegūs privileģētu piekļuvi Indijas finanšu pakalpojumu un jūras transporta tirgum, skaidro EK.
Savukārt Indijas gadījumā šis brīvās tirdzniecības līgums atbalstīs tādas nozares kā tekstilpreču, dārgakmeņu un juvelierizstrādājumu, kā arī ādas izstrādājumu ražošanu, kā arī pakalpojumu sektoru, sacīja Modi.
Lai šis brīvās tirdzniecības līgums stātos spēkā, tas būs oficiāli jāapstiprina ES dalībvalstīm, kā arī Eiropas Parlamentam.
Sākotnēji sarunas par ES un Indijas brīvās tirdzniecības līgumu tika sāktas 2007. gadā, bet 2013. gadā tās tika apturētas, ņemot vērā nesaskaņas vairākos jautājumos.
Sarunas abu pušu starpā par brīvās tirdzniecības līgumu tika atjaunotas pirms trīs gadiem.
Donalda Trampa sarežģītā tarifu politika, saspīlētās attiecības ar Ķīnu un Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas mudinājušas ES pastiprināt tirdzniecības attiecības ar citām tautsaimniecībām.
