Hermanis sociālajos medijos norāda, ka, lai realizētu biedrības ideju par vēlēšanu kārtības maiņu, bija nepieciešams sabiedrības atbalsts, ko viņš neesot sagaidījis. Daudzi atbalstu esot izteikuši privāti, bet, kā norāda Hermanis, praktiski gandrīz neviens neesot bijis gatavs to darīt publiski. Tas, pēc viņa vārdiem, visu izšķīris.
Viņš pauž, ka pie organizācijas kodola pret viņa gribu sākts "lipināt klāt" cilvēkus no "pretējās nometnes", kuri paši simbolizējot "sistēmu", pret kuru "Bez partijām" sacēlušies. "Man diemžēl pietrūka aizmugures un atbalsta no sabiedrības, lai tam pretotos," pauž Hermanis, reizē norādot, ka atbalstītāju no tautas viņam bijis daudz, bet viņi maz šai situācijā esot varējuši palīdzēt. Hermanis skaidro, ka viņam vajadzējis publisku atbalstu no "vismaz dažiem sabiedrībā ietekmīgiem pārstāvjiem", ko viņš neesot sagaidījis.
Aģentūrai LETA izdevās sazināties ar Hermani, taču viņš plašākus komentārus atteicās sniegt.
Jau ziņots, ka īsi pēc dibināšanas biedrību "Bez partijām" pametis arī viens no tās dibinātājiem Jāzeps Baško, liecina viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē "X".
Viņš informēja, ka vairs nepiedalās kustībā "Bez partijām" un atsauc savus iepriekšējos aicinājumus tur līdzdarboties arī citus. "Mūsu ceļi šķiras tieši manu uzskatu un manas ideālistiskās pieejas dēļ," apgalvo Baško.
Viņš gan norādīja, ka turpina atbalstīt un iestāties par pāreju uz pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu. Tomēr viņš nekomentēja, kāpēc ar domubiedriem ceļi šķīrušies.
Biedrība "Bez partijām" tika oficiāli dibināta 11. novembrī. Tika norādīts, ka tās mērķis ir apvienot domubiedrus, lai izstrādātu praktisku un īstenojamu valsts attīstības plānu.
Saskaņā ar statūtiem biedrības primārais mērķis ir panākt izmaiņas vēlēšanu kārtībā, radot taisnīgāku, caurspīdīgāku un cilvēkam atbildīgāku politisko sistēmu.
Biedrību "Bez partijām" izveidoja Armands Broks, Pēteris Sproģis, Hermanis, Guntars Vītols, Didzis Šmits un Baško.
"Bez partijām" plāno startēt nākamā gada Saeimas vēlēšanās, aģentūrai LETA iepriekš paziņoja Šmits. Tas nozīmē, ka šiem politiskajiem aktīvistiem ir jāatrod jau eksistējoša partija, jo likums liedz vēlēšanās kandidēt pēdējā brīdī dibinātiem politiskajiem spēkiem.
No likuma izriet, ka kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru.


