Pasaulē
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka ir pievērsies šim jautājumam tuvāk. Pētot Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumu izmaiņas un tendences dažādu e-cigarešu un maisījumu tirdzniecības “pelēkajā” tirgū, viņš atsaucas ne tikai uz oficiālo statistiku, bet arī uz šī biznesa pārstāvju viedokļiem – gan legālā – mazumtirgotāju un vairumtirgotāju -, gan nelegālā segmenta, kas savu darbību veic ar Telegram vai citu sociālo tīklu starpniecību.
Tātad, lai saprastu e-cigarešu tirgus apmērus, sākumā būtu jāsniedz daži statistikas dati. Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs tādā vai citādā veidā lieto e-cigaretes. Daļai iedzīvotāju (aptuveni 18%) smaržīgo dūmu pūšana ir ikdienas dzīvesveids, bet lielākā daļa – gandrīz 43% - “smēķīšus” lieto reizēm vairākas reizes mēnesī. un tikai 13% respondentu atzinuši, ka nekad nav izmēģinājuši e-cigaretes. Aptaujā piedalījās pieaugušie Latvijas iedzīvotāji, un profesors Sauka godīgi atzīst, ka aptauja neatspoguļo smēķētāju lietošanas problēmu jauniešu un pusaudžu vidū, un nav iespējams precīzi pateikt, cik nepilngadīgo smēķē e-cigaretes.
Tomēr oficiālie skaitļi liecina par nepārprotamu beztabakas nikotīna izstrādājumu popularitātes pieaugumu. E-cigarešu šķidrumu pārdošanas apjoms pāris gadu laikā ir vairāk nekā divkāršojies. Ja 2021. gadā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, Latvijā tika pārdoti aptuveni 26 000 litru, tad 2023. gadā šis apjoms ir pieaudzis līdz gandrīz 54 000 litriem. Salīdzinājumam – standarta nikotīna šķidruma tvertnes tilpums veipa uzpildīšanai ir 10 mililitri, bet šeit runa ir par desmitiem tūkstošu litru. Kopumā nodokļu ieņēmumi no legālas beztabakas nikotīna izstrādājumu tirdzniecības pagājušajā gadā sasniedza vairāk nekā 42 miljonus eiro.
Neraugoties uz to, ka šis bizness veiksmīgi papildina valsts kasi, valdība ir nobažījusies par iedzīvotāju veselību. Galu galā, kā zināms, piliens nikotīna nogalina zirgu, un Latvijā atļautā nikotīna koncentrācija e-cigarešu šķidrumos ir 2%. Lai pasargātu iedzīvotājus, īpaši nepilngadīgos, no atkarības, no 2025. gada 1. janvāra ir aizliegts pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas izstrādājumus, kas satur aromatizētājus, izņemot tos, kam piemīt tabakas smarža vai garša. Citiem vārdiem sakot, tirgotājiem no veikalu plauktiem nāksies izņemt šķidrumus ar tropisko augļu un ogu aromātu, atstājot tikai tos, kas garšo un smaržo pēc parastas tabakas.
Vai tas palīdzēs apturēt e-cigarešu modes izplatīšanos? Savā pētījumā profesors Sauka uzklausīja nozares pārstāvju viedokļus, un daudzi no viņiem piekrīt, ka šis ierobežojums praktiski iznīcinās legālo tirdzniecību. Lai gan e-cigarešu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju pārstāvji vairāku iemeslu dēļ izvēlējās palikt anonīmi, pētnieks tos citē savā publiskajā prezentācijā:
“Plānojam iztirgot noliktavu līdz tam, kad jaunie garšu aizliegumi beztabakas produktiem stāsies spēkā. Skatoties uz savu produktu portfeli, ja paliek tikai tabakas garšas – tas ir tikai kāds mazs procents no kopējā, kas ir tagad.”
“Visi tie specializētie veikali – tos principā (dēļ šī aizlieguma) var slēgt ciet. Tur nebūs ne tikai akcīzes nodokļa ieņēmumi, bet arī PVN, IIN, sociālās iemaksas. Tur pazūd vesela nozare. Tagad cilvēki – pircēji – nemaz nenojauš, ka šādi ierobežojumi būs. Kad sapratīs, gan jau kādu krājumu iepirks.”
Taču, kā zināms, vieta tukša nestāv. Īpaši, ja tā nes ir miljoniem dolāru lielu peļņu. Legālās tirdzniecības pārstāvji norāda, ka aromatizētāju aizliegums e-cigaretēs neizbēgami izraisīs nelegālās tirdzniecības pieaugumu. Jau tagad, pirms ierobežojumu ieviešanas, saskaņā ar statistiku aptuveni 26% Latvijas iedzīvotāju izvēlas iegādāties veipu šķidrumus tā sauktajā “pelēkajā” tirgū – izmantojot sociālo tīklu grupas, čatus Telegram grupās vai vienkārši pasūtot caur interneta veikaliem ārpus Latvijas no citām ES valstīm, kur nav šādu ierobežojumu e-cigarešu tirdzniecībai. Galvenais iemesls šādai rīcībai ir tas, ka tā ir izdevīgāk, jo nelegālajiem tirgotājiem nav jāmaksā ne nodokļi valstij, ne īre par tirdzniecības vietu, ne algas darbiniekiem. Nozares pārstāvji norāda:
“Bandīti jau berzē rokas, ka nu tik būs lielā pļauja. Būs zaudējumi valstī gan naudas ieņēmumu ziņā, gan arī, esmu pārliecināts, sabiedrības veselības ziņā.”
“Tā sadaļa, kuru mēs liekam par mērķi šim likumam – bērnu aizsardzība –, tas nebūs. Rezultāts būs tieši pretējs. Jo nepilngadīgie un jaunieši ir lielākā mērķa auditorija nelegālajiem. Pieaudzis cilvēks, sevišķi vairāk izglītots un materiāli nodrošināts, mazāk izmanto visas tās nelegālās e-cigarešu pirkšanas vietnes. Bet, ja jaunieši nelegālās vietnes sāks vairāk lietot, jāapzinās, kas tur var notikt. Pārdod jau tur vienās un tajās pašās vietnēs ne tikai e-cigaretes, arī viltotu naudu, amfetamīnu un visu pārējo – kas kontrolēs, ko jaunieši, nepilngadīgie, tur pirks, ieejot pēc e-cigaretēm ar garšām?”
Profesora Saukas pētījums nebūtu pilnīgs, ja viņš neiedziļinātos plašajā e-cigarešu un nikotīna šķidrumu nelegālajā tirgū. Cik sarežģīti ir tos iegādāties nelegālajā tirgū? Ko tur piedāvā un kā nelegālās preces nonāk Latvijā? Kā preces tiek piegādātas klientiem? Vai ir taisnība, ka aiz tā visa stāv organizētā noziedzība, un kas būtu jādara policijai, lai ierobežotu nelegālo tirdzniecību internetā? Uz šiem jautājumiem atbildēja viens no Telegram grupas, kurā notiek nelegālā tirdzniecība, administratoriem:
“Telegram tiešām šos beztabakas produktus un arī ne tikai var nopirkt katrs, kas grib. Rīgā esmu saskaitījis vismaz kādus 40–50 pārdevējus, kas pie mums tirgo. Tie ir tādi, kurus es labi zinu, kas jau kādu laiku pie mums tirgojas. Bet viņi droši vien pārdod arī citās Telegram vietnēs, un gan jau kopā tādu ir vairāk, stabili kādi 100, nu un vēl daudzi, kas ir mazie. Parasti viņi piedāvā trīs līdz piecu veidu beztabakas produktus. Latvijā ir arī 2–3 vairumtirgotāji kas pie mums tirgo. Skaidrs, ka pērk daudz (šo nelegālo produkciju), jo, pirmkārt, tā ir lētāka – bez akcīzes u. c. nodokļiem. Otrkārt, praktiski visiem veipiem, ko Telegram pārdod, ir lielāka nikotīna koncentrāciju nekā Latvijā atļautie 2 % – normāli, kas ASV ir pieejams, 5 %, 7 %, bet ir arī manīti 10 % un 15 %.”
Uz jautājumu, cik ienesīgs ir šis ēnas bizness, Telegram grupas administrators atbild:
“Tāda vidēja izmēra nelegālas aprites veikala, mazumtirgotāja, peļņa varētu būt 2–3 tūkstoši EUR mēnesī, apgrozījums 10–5 tūkstoši mēnesī. Vairumnieki mierīgi ap 100 tūkstošiem mēnesī. Tendence rāda, ka viss pieprasījums, aprite ir tikai uz augšu. Ne tikai beztabakas izstrādājumiem, arī dažādām narkotikām. Un nav tā, ka kādreiz tas apstāsies. Es teiktu, no tā, ko redzu, zinu, ka ap 25 % ir nelegālā daļa beztabakas produktiem Latvijā. Ja saliek visu kopā, mierīgi 20 miljoni EUR gadā varētu būt.”
Arī ar preču piegādi īpašu grūtību nav. Protams, var izmantot privāto kurjeru pakalpojumus, bet daudz izdevīgāk un vienkāršāk ir vienkārši nosūtīt caur pakomātu. Vienīgās aizdomas šādā piegādē var radīt neparasti mazs sūtījuma svars – šādu sūtījumu var pārbaudīt. Tāpēc paciņā kopā ar elektroniskajām cigaretēm tiek ievietotas arī citas sīkas lietas: baterijas, šokolāde vai saldumi. Taču pārbaudīt katru sūtījumu nav iespējams, un šādus “nelegālus” sūtījumus praksē ir ļoti grūti izsekot.
“Bet ir ne tikai pakomāti un kurjeri,” atzīst nelegālais tirgotājs. “ES ir brīvais tirgus, neviens tavu mašīnu nepārbaudīs, braucot pāri ES robežām. Ved, ko gribi, – aizbrauc uz citu ES valsti, kur lielākas koncentrācijas veipi ir legāli, kur zemāka akcīze, savāc, ved uz Latviju.”
Bet, raugoties no likuma viedokļa, vai tiesībaizsardzības iestādes nevar neko darīt pret nelegālo produktu izplatīšanu?
“Visi melnajā tirgū, kas nodarbojas tur kādu laiku, viņi visi lasīs visas izmaiņas likumos, kas var ietekmēt viņu biznesu. Arī robežsardzes ziņojumus, policijas ziņojumus. Un viņi visam adaptēsies,” stāsta melnā tirgus darbonis.
“Neejot iekšā pārāk lielās detaļās, Telegram zem viena “koncerna” ir nodalītas grupas, kas drīkst pārdot konkrētus produktus, t. sk. smagākas lietas. Policijai nav ne resursu, ne prasmes atrast pārdevējus, kur nu vēl cilvēkus, kas aiz tā stāv. Tas ir praktiski neiespējami.”
“Par pieķeršanu vēl. Telegram nav tā, kā, nu, nezinu, kā cilvēki iedomājas, kā itāļu mafija strādā. Ka ir kāds zemāka līmeņa kadrs, kuru policija savāc, tas nodos kādu augstāka līmeņa informāciju ar domu, ka kādreiz varēs tikt klāt bosam. Telegram nav šādas centralizētas hierarhijas. Viss ir decentralizētāk. Ja kādu arī savāc ciet, gandrīz momentāni tiek atšifrēts, kurš tas ir, – visi komunikācijas kanāli nogriezti. Un ar to viss arī beidzas. Nav tā, ka policija var sakoncentrēt resursu, iet pa ķēdēm un novākt astoņkāji. Labi ja, sakoncentrējot resursu, var novākt kādu vienu, otru, trešo nesaistīto šūnu. Bet no tā citām šūnām ne silts, ne auksts,” policijas iespējas komentē nelegālā veikala administrators Telegram.
Turklāt Latvijas tiesību aktos kriminālatbildību par e-cigarešu nelegālu tirdzniecību nav paredzēta. Jā, likuma grozījumi paredz palielināt maksimālo naudas sodu par tabakas izstrādājumu, tostarp e-cigarešu, pārdošanu personām, kas jaunākas par 20 gadiem, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā gadījumā pārdevējam tiks piemērots naudas sods no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai - no 700 līdz 7100 eiro. Bet vai, salīdzinot ar nelegālās tirdzniecības peļņu, tas ir samērīgs sods?
“Par pašu e-cigarešu nelegālu tirdzniecību kriminālatbildības nav. Par tabaku ir garantēts – ja tu vedīsi nelegāli no Baltkrievijas, tur būs kriminālatbildība. Varbūt kaut kādā brīdī, sasniedzot kādu nenomaksāto nodokļu slieksni, tirgojot e-cigaretes, kāds var uzlikt lielāku sodu, bet tas vēl jāpierāda. Tāpēc neviens no tā īsti nebaidās. Ir šodien plaša arī bezkontakta tirdzniecība...”, atzīsts kāds anonīms nozares pārstāvis.
Vai tas nozīmē, ka no nākamā gada 1. janvāra legālo e-cigarešu tirgotāji būs spiesti slēgt savus veikalus, bet tiem, kam patīk smēķēt aromatizētus dūmus, būs jāmeklē nelegālo (un bieži vien apšaubāmo) preču tirgotāji? Šāda varbūtība ir ļoti liela, secina profesors Sauka. Tomēr viņš atzīmē, ka legālo uzņēmumu pārstāvji savā starpā apspriež, ka neviens nevar aizliegt pārtikas aromatizētāju tirdzniecību. Patiesībā pēc aromatizēto šķidrumu aizlieguma e-cigarešu tirgus var atgriezties 2015. gada stāvoklī, kad tika pārdoti tikai nikotīnu saturoši šķidrumi un patērētāji paši mājās “nodarbojās ar alķīmiju”, brūvējot savus aromatizētājus. Taču te ir jautājums, vai šādas “kaktu” metodes nenodarīs vēl lielāku kaitējumu veselībai.
