Pasaulē
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.
Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.
Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.
Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.
Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce skaidroja, ka prezidenta ieskatā likuma otrreizējā caurskatīšanā ir jāuzklausa visas iesaistītās puses, jāizvērtē nodevas likmes paaugstināšana pret ieguvumiem, ko tā sniedz, kā arī jāpārliecinās, ka piedāvātie grozījumi, tostarp paplašinātais ceļu tīkls, sasniegs izvirzītos mērķus. Vienlaikus viņa minēja, ka ir jāpārliecinās, kādi iespējami atvieglojumi no vinješu maksām nepieciešami citām sabiedrības grupām.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegti gan koalīcijas deputātu sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, gan opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā.
Koalīcijas deputātu sagatavotā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējo atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem no 10. jūlija līdz 30. septembrim plāno pagarināt uz laiku no 1. marta līdz 30. novembrim, sniedzot finansiālu atbalstu lauksaimniecības nozarei. Tāpat likumprojekts paredz ieviest 50% atlaidi daudzbērnu ģimenēm par vienu kravas transportlīdzekli ar pilnu masu no 3001 līdz 3500 kilogramiem, ja nodeva tiek iegādāta uz 30 dienām vai uz gadu, mazinot šo mājsaimniecību finansiālo slogu.
Līdzīgs atvieglojums paredzēts arī reemigrantiem un viņu ģimenēm, lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Grozījumi likvidēs arī 270 dienu vinjeti, kas zaudē aktualitāti, ieviešot jauno atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem. Lai izvairītos no strauja izmaksu pieauguma, transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām līdz 2026. gada beigām saglabāsies esošās likmes.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas kopumā izmaiņas samazinās izmaksas lauksaimniekiem, daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem, neradot būtisku ietekmi uz valsts budžetu, jo prognozētais samazinājums nepārsniegs 3,16 miljonus eiro. Likumprojekts atbilst starptautiskajām saistībām, un tā izpildi nodrošinās esošās institūcijas.
Skatīšanai komisijā nodoti arī opozīcijā esošā AS sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. AS aicina atcelt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti komercauto līdz 3,5 tonnām un samazināt maksas pieaugumu vinješu nodevā.
Deputāti uzskata, ka lēmums par nodevas paaugstināšanu ir tautsaimniecībai kaitīgs un inflāciju veicinošs. AS norāda, ka vinješu maksa jau palielināta par 48% no šā gada 1. janvāra, bet tagad Saeimas 3. decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz vinjetes maksas paaugstināšanu no nākamā gada 1. janvāra vēl par vidēji papildus 38% (smagajiem kravas auto ar "Euro VI" dzinējiem par 67%), turklāt būtiski paplašinot tās maksātāju loku, kā arī nepamatoti attiecinot prasību tās lietot arī uz reģionālajiem ceļiem.
Šādas prasības arī kritiski ietekmēs pārvietošanās brīvību, uzskata AS deputāti, norādot, ka vinješu un tām pielīdzināti maksājumi, piemēram, samaksa par maksas ceļu lietošanu, vienmēr paredz alternatīvus bezmaksas pārvietošanās maršrutus. Saeimas atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā faktiski izslēdz šādu iespēju, mazinot cilvēku un pakalpojumu apriti.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 3. decembrī pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredzēja, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.
Tomēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad 9. decembrī likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem, bija teikts izmaiņu anotācijā. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma.
Satiksmes ministrija (SM) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka autoceļu lietošanas nodeva ir jāmaksā tikai kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 3,001 tonnas, un braucot pa Eiropas nozīmes (TEN-T) ceļiem, kas galvenokārt ir tranzīts.
Likums iepriekš paredzēja, ka no nākamā gada 1. janvāra likme mainīsies atkarībā no kravas auto masas, asu skaita un izmešu klases. Piemēram, N1 kategorijas vieglajam komerctransportam no 3,001 līdz 3,5 tonnām ar "Euro VI" dzinējiem vinjetes gada likme pieaugtu no 260 līdz 360 eiro, bet dienas vinjete no pieciem līdz septiņiem eiro.
SM norādīja, ka autoceļu lietošanas nodevas iegāde ir obligāta kravas auto, sākot no trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss, pārvietojoties pa TEN-T un likumā noteiktajiem autoceļu posmiem robežšķērsošanas vietās un ostu tuvumā.
Vienlaikus vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas kravas auto, kas minētos autoceļus neizmanto, piemēram, zemnieku saimniecībām, kas pārvadā kravas savas saimniecības vajadzībām vai tuvākā apkārtnē, paredz likuma izmaiņas.
Tāpat likums paredz, ka vinjetes nebūs nepieciešamas arī auto, kas smagāki par trim tonnām, bet nav reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi. Piemēram, ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Tāpat kā līdz šim, ražas laikā autoceļu lietošanas nodeva nebūs jāmaksā zemniekiem, veicot spēkratu reģistrāciju Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Ministrijā arī uzsver, ka kravas auto, kuru pilna masa ir līdz trim tonnām, piemēram, "Citroen Berlingo", "Opel Combo" un citiem vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas. Patlaban Latvijā reģistrēti aptuveni 45 000 tādu transportlīdzekļu.
Tāpat likuma grozījumi paredz izmaiņas arī autoceļu sarakstā. Tie paredz, ka nodeva tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tāpat grozījumi paredz arī iekļaut paplašinātu ceļu tīklu ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kuri ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām.
Ņemot vērā dažādās vajadzības, vinjetes ir iespējams iegādāties uz dažādiem laika periodiem, izvērtējot, cik bieži ar konkrēto auto ir nepieciešams braukt.
Savukārt valsts prezidents savā lēmumā par likuma neizsludināšanu atsaucās uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.
Rinkēvičs atzīmēja, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentēja, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.
Viņš pauda pārliecību, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši vairāki būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu vēlreiz apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts prezidents skaidro, ka regulējumam ir netieša ietekme arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu iespējamo cenu pieaugumu.
Tāpat Rinkēvičs norāda, ka likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka minētās personas ar jauno regulējumu tiks ietekmētas, bet ietekmes izvērtējums nozaru griezumā nav atrodams. Valsts prezidents vērš uzmanību, ka likumdevējam ir jāgūst pārliecība, ka piedāvātās izmaiņas tiek atbilstoši mērķētas un iespējama to piemērošana bez atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārskatīšanas vai, gluži pretēji, ir jāpārskata un jāpilnveido atbilstošie atbrīvojumi vai citi atbalsta pasākumi.
Valsts prezidenta ieskatā, ir jāpārliecinās par minētā likuma lietderību un atbilstību iecerēto mērķu sasniegšanai. Viņš lūdza Saeimu likumu par autoceļa lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto otrreizēji caurlūkot.
