Pasaulē
AST valdes loceklis Arnis Daugulis norāda, ka Latvijas elektroenerģijas ražošanai un patēriņam ir potenciāls augt, ienākot tirgū būtiskam atjaunojamās elektroenerģijas (AER) daudzumam un palielinoties patēriņam transportā, siltumapgādē un rūpniecībā, bet pēc 2030.gada - arī ienākot dažādām "Power-to-X" (P2X), īpaši ūdeņraža, ražošanas tehnoloģijām.
Pēc viņa teiktā, lai tam sagatavotos, ir jāturpina investēt 330 kilovoltu (kV) un 110 kV pārvades tīkla pastiprināšanā.
Daugulis min, ka Latvijas elektroenerģijas sistēmas drošumam un stabilitātei joprojām būs vajadzīgas kontrolējamas lieljaudas bāzes elektrostacijas un elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas, kas pēc nepieciešamības var piedalīties balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanā un valsts maksimuma slodzes segšanā.
AST novērtējuma ziņojums apskata pārvades tīkla attīstību pēc trim scenārijiem turpmākajiem desmit gadiem.
Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2024.gadā bija 6979 GWh, un laika posmā līdz 2035.gadam, pēc konservatīvā patēriņa attīstības scenārija, tas pieaugs līdz 7646 GWh jeb par 9,6%, pēc bāzes attīstības scenārija - līdz 8268 GWh jeb par 18,5%, bet pēc optimistiskā attīstības scenārija - līdz 9007 GWh jeb par 29,1%. Attīstības scenārijos izmantota informācija no elektroenerģijas sistēmas lietotājiem, sadales sistēmas operatoriem, kā arī, ievērojot patēriņa pieaugumu no plānotās elektrotransporta attīstības un nākotnes tehnoloģijām - ūdeņraža un citām P2X tehnoloģijām.
Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā sagaidāms būtisks AER saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums, tāpēc AST turpina darbu pie AER pieslēgumu pie pārvades tīkla attīstības. Elektroenerģijas pārvades sistēmas drošuma un stabilitātes nodrošināšanai būs nepieciešama gan pārvades tīkla pastiprināšana, gan arī lielāka balansēšanas jaudu iesaiste un turpmāka balansēšanas tirgu attīstība visā Baltijas reģionā. Rēķinoties ar Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 turpmāku pieejamību, Eiropas elektroenerģijas pārvades operatoru asociācijas ENTSO-E veiktā resursu pietiekamības novērtējuma rezultāti neuzrāda būtiskus elektroapgādes resursu pietiekamības riskus Latvijā līdz 2035.gadam, min AST.
AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023.gadā, un koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
