Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), aptaujā noskaidrots, ka 16% Latvijas ārstu un māsu ir pieredzējuši pasīvas pašnāvnieciskas domas un domājuši par paškaitējumu, bet 88% Latvijas ārstu un māsu pēdējā gada laikā darba vietā piedzīvojuši kādu no vardarbības formām.
Pēc asociācijas paustā, Latvijas negatīvo tendenču rādītāji esot būtiski augstāki nekā vidēji Eiropā un apliecinot, ka "veselības aprūpes sistēma šobrīd balstās uz darbinieku profesionālo pienākuma apziņu un individuālo izturību, nevis ilgtspējīgu institucionālu atbalstu".
Latvijas un Polijas veselības aprūpes darbinieki ziņo par visaugstāko depresijas līmeni - gandrīz puse aptaujāto atbilstot iespējamas smagas depresijas diagnozes slieksnim. Savukārt Dānijā un Islandē šis rādītājs ir zemāks - aptuveni 15%.
Latvijā gandrīz divas trešdaļas respondentu pārsniedz trauksmes traucējumu slieksni, savukārt Dānijā un Nīderlandē šādu traucējumu izplatība ir zem 10%. Piemēram, starp Latviju un Franciju, kas ierindojas otrajā vietā trauksmes traucējumu rādītājos, ir 20 procentpunktu atšķirība, klāsta asociācija. Visaugstākais iespējamās atkarības no alkohola līmenis mediķiem konstatēts Francijā, kam seko Latvija, Lietuva, Bulgārija un Igaunija.
Kā pāris no situācijas pamatcēloņiem asociācija izceļ neatbilstošu darba vidi un pārmērīgu slodzi. LJĀA uzskata, ka nepietiekamais personāla skaits, atalgojums, neatbilstoša darba vide, kā arī vāja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība būtiski veicina pārslodzi un izdegšanu.
Daudzi mediķi esot spiesti strādāt vairākās darbavietās, kas ilgtermiņā noved pie noguruma, emocionāla izsīkuma un psihoemocionālās veselības traucējumiem, pauž asociācijā.
Aptaujas dati rādot, ka Latvijā 7,3% ārstu un 8% māsu apsver iespēju pamest savu profesiju. Šie rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kur attiecīgi 9,1% ārstu un 15,4% māsu apstiprinājuši līdzīgu nodomu. Vienlaikus 8,2% Latvijas ārstu un 10,2% māsu norādījuši, ka pēdējā gada laikā viņi izmantojuši slimības lapu garīgās veselības problēmu dēļ. Tas ir nedaudz augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropas ārstu vidū - 7,4% - un gandrīz vienāds ar ES māsu vidējo rādītāju, kas ir 10,5%.
LJĀA ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai, aicinot pārskatīt valsts īstenoto politiku veselības darbaspēka labbūtības jautājumos, integrēt psihoemocionālās veselības aspektus darba drošības un cilvēkresursu politikā un ieviest valsts līmeņa monitoringu mediķu psihoemocionālās veselības stāvoklim.
Asociācija arī lūdz nodrošināt konfidenciālu psiholoģisko palīdzību visos Latvijas reģionos un risināt atalgojuma un darba slodzes jautājumu kā vienu no psihoemocionālās veselības problēmu pamatcēloņiem.
Aptauja tika veikta no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim 29 valstīs, kopumā iegūstot 122 048 atbildes, no kurām 90 171 tika atzītas par derīgām. No derīgajām atbildēm par psihoemocionālās veselības stāvokli 37 864 atbildes bija no ārstiem, savukārt 52 307 sniedza māsas. Izlases veidošanas kritēriji paziņojumā nav precizēti, bet visvairāk atbilžu iegūts no respondentiem Ungārijā, Islandē un Latvijā.
