Pasaulē
BTA pārstāvji norāda, ka pēdējo gadu laikā ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem ir saskārušies vismaz 85% Latvijas iedzīvotāju. Negatīvā personīgā pieredze un masu mediju izplatītā informācija par daudziem krāpšanas gadījumiem pamudinājusi cilvēkus izstrādāt aizsargmehānismus.
Aptaujā, 35% respondentu atzinuši, ka viņi vairs neatbildēt uz zvaniem no svešiem numuriem, lai nebūtu jāielaižas diskusijās ar svešiniekiem. Viskategoriskākie ir jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā vecuma grupā uz nepazīstamiem numuriem nereaģē 42% respondentu.
Tajā pašā laikā 58% respondentu norādījuši, ka viņi atbild uz telefona zvaniem no nepazīstamiem numuriem, taču neuzticas nevienam svešiniekam, pat ja tie uzdodas par policijas vai bankas darbiniekiem. Pārējie ir pielaidīgāki un prasa zvanītājam pierādīt identitāti, bet vēl daļa paļaujas uz intuīciju.
Kopumā cilvēki sliecas domāt, ka viņu piekoptās metodes palīdzēs izvairīties no apkrāpšanas mēģinājumiem, norādīja BTA pārstāvji.
Pēc aptaujas datiem, 57% respondentu skatījumā ir maz ticams, ka viņus kādreiz varētu apkrāpt, tomēr šos cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām", savukārt 25% ir pilnīgi pārliecināti, ka nekad netiks apkrāpti, jo ir pārāk piesardzīgi un saņemtās ziņas uztver skeptiski.
Tajā pašā laikā 13% respondentu neizslēdz apkrāpšanas risku, jo jau ir bijuši situācijā, kad gandrīz zaudējuši naudu. Vēl 5% bažījas, ka varētu krist par upuri negodīgiem cilvēkiem, ja tie pietiekami prasmīgi pārliecinātu, ka ir no bankas, tiesībsargājošajām iestādēm vai slimnīcas, bet 1% respondentu atzinuši, ka vismaz reizi dzīvē ir tikuši apkrāpti un zaudējuši naudu.
Aptauju 2025.gada maijā veica tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmums "Norstat Latvija", un tajā piedalījās 1654 respondenti.
