Pasaulē
Aptaujas rezultāti liecina, ka 13% pilnībā piekrīt, ka varētu kļūt par hakeru mērķi, bet 42% drīzāk piekrīt. Savukārt 34% atbildējuši, ka drīzāk nepiekrīt, un 5% atbildējuši, ka pilnībā nepiekrīt.
Ludviga stāstīja, ka vecāki cilvēki biežāk jūtas, ka varētu būt potenciāls hakeru mērķis. Tā atbildējuši 66% vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem un 68% vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 59% nepiekrīt, ka varētu kļūt par hakeru mērķi.
Aptaujā secināts, ka 66% iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpnieciskām aktivitātēm virtuālajā vidē. Biežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (74%), vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti (75%), kā arī iedzīvotāji ar ikmēneša ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku 1501 eiro un vairāk (82%).
Savukārt 15% aptaujāto nav pārliecināti, vai saskārušies ar krāpnieciskām aktivitātēm virtuālajā vidē. Šādi biežāk atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem (22%) un nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti vai ilgstoši darbnespējīgas personas (24%).
Teju piektdaļa jeb 19% aptaujāto nekad nav saskārušies ar krāpnieciskām aktivitātēm virtuālajā vidē.
Iedzīvotāji, kuri ir "uzķērušies" uz krāpniekiem, kā biežākos iemeslus minēja steigu, sarunu, kuras saturs šķita ticams, kā arī to, ka nenojauta, ka krāpnieki izmanto tik ticamas krāpšanas shēmas, par kurām iepriekš nebija dzirdēts.
Uz jautājumu, kas rada satraukumu saistībā ar kiberdrošības jautājumiem, aptaujātie visbiežāk atbildēja, ka tās ir mākslīgā intelekta izmantošana krāpnieciskās shēmās, biežās ziņas par kiberuzbrukumiem uzņēmumiem un iestādēm, kā arī tas, ka zināmi cilvēki ir cietuši kiberuzbrukumā un tas rada bailes, ka tā varētu notikt ar konkrēto respondentu.
Jautāti par faktoriem, kas ir traucējuši ievērot kiberdrošības principus darba vietā, 17% norādījuši laika trūkumu, 15% - zemu prioritāti, 14% - nezināšanu, 10% - pārāk lielu darba apjomu, 10% - aizmāršību.
Aptaujas rezultāti liecina, ka kiberdrošības instruktāžu savā darba vietā ir saņēmis 41% aptaujāto, bet 47% šādu instruktāžu nav saņēmuši. Ludviga norādīja, ka biežāk kiberdrošības instruktāžu darba vietā saņēmuši iedzīvotāji, kuru ģimenē runā latviski (48%), iedzīvotāji ar augstāko izglītību (53%), vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti (53%), speciālisti un darbinieki (50%), kā arī iedzīvotāji ar ikmēneša ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku 1501 eiro un vairāk (63%).
Tāpat aptaujā secināts, ka 30% iedzīvotāju vienmēr izmanto dažādas paroles saviem interneta resursiem, 54% dažreiz izmanto dažādas paroles, 12% visiem interneta resursiem izmanto vienu paroli, bet 4% paroli neizmanto, jo izmanto bezparoļu autentifikāciju.
Ludviga arī pastāstīja, ka vairums iedzīvotāju jeb 57% norēķiniem internetā izmanto savu parasto algas norēķinu karti, 24% izmanto tam speciāli paredzētu atsevišķu norēķinu karti, bet 23% izmanto "PayPal" vai citu starpniekservisu.
Aptauju 2025. gada novembrī "Cert.lv" veica, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju.
"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.
