Pasaulē
2021. gada 8. oktobrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nolēma saukt pie kriminālatbildības 14 personas pēc Kriminālkodeksa 84. panta pirmās daļas – par sadarbību ar ziņu aģentūru “Rossija Segodņa” un ES sankciju pārkāpšanu. Prokuratūras nostāja ir tāda, ka žurnālisti “apzināti un savtīgos nolūkos sniedza ekonomisku resursu personai, pret kuru vērstas sankcijas”.
Šis pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, sabiedriskos darbus vai naudas sodu. Apsūdzēto vidū ir bijušais “Baltnews” galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, Vladimirs Lindermans, Ludmila Pribilska, Andrejs Tatarčuks, Aleksandrs Malnahs, Vladimirs Dorofejevs un citi. Paši apsūdzētie sevi par vainīgiem neatzīst - lielākā daļa no viņiem apgalvo, ka nav slēguši līgumus ar Krievijas TV raidījumu vadītāju Dmitriju Kiseļovu, bet tikai publicējuši materiālus tīmekļa vietnēs, kas nav iekļautas ES sankciju sarakstos: pašam holdingam “Rossija Segodņa” sankcijas tika piemērotas tikai 2022.-23. gadā. Tajā laikā gandrīz neviens no apsūdzētajiem tur vairs nestrādāja.
Latvijas Žurnālistu asociācija apsūdzētos neaizstāvēja, publiski paužot savu nostāju sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos pagājušā gada aprīlī. “Personu, kas raksta portālam “Sputņik” un līdzīgiem Putina propagandas kanāliem, nevar saukt par žurnālistu,” komentēja asociācijas pārstāve Zane Mače.
Vakar, 20. augustā, aizritēja pēdējā Rīgas pilsētas tiesas sēde viena no apsūdzētajiem – Vladimira Dorofejeva – lietā, kurā viņš uzstājās ar pēdējo vārdu. Atgādināsim, ka pirmā tiesas sēde pret Dorofejevu notika pērnā gada 11.aprīlī.
Vladimirs Dorofejevs informēja tiesu, ka strādājis portālā “Sputņik” no 2016. līdz 2019. gadam – oficiāli, uz līguma pamata:
“Likuma burtu es neesmu pārkāpis. Izmeklētāji noziedzīgu nolūku manā darbā nav konstatējuši: autoratlīdzību es saņēmu atklāti – uz kontiem Latvijas bankā, biju reģistrējies Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā un maksāju nodokļus no saviem ienākumiem. Pēc 2008. gada finanšu krīzes mūsu valdība veicināja pakalpojumu un preču eksportu, un ar savu darbu es palīdzēju savai valstij piesaistīt līdzekļus no ārvalstīm un palielināt IKP. Kā redzams no lietas materiāliem, visi manis saņemtie honorāri tika iztērēti Latvijā par precēm un pakalpojumiem manas daudzbērnu ģimenes vajadzībām.”
Dorofejevs uzsvēra, ka neuzskata sevi par vainīgu, jo holdinga “Rossija Segodņa” ģenerāldirektors, Krievijas pilsonis Dmitrijs Kiseļovs, nav holdinga īpašnieks, un pret viņu vērstās sankcijas ir personiskas, tāpēc nekādā gadījumā nevar būt attiecinātas uz ierindas darbiniekiem:
“Kiseļevs nav ne ziņu aģentūras “Rossija Segodņa” labuma guvējs, ne vēl jo vairāk tās īpašnieks. Tās īpašniece ir Krievijas Federācija. Aģentūras juridiskais statuss ir valstij piederošs unitārs uzņēmums, kura īpašums ir nedalāms un nevar tikt akcionēts. Aģentūrai vienkārši fiziski nevar būt labuma guvēju, tai ir tikai viens īpašnieks – valsts”.
Kā piemēru viņš minēja tiesai situāciju ar sankcijām dzelzceļa pārvadājumu jomā: “Par to, cik pareizi Latvijas Ārlietu ministrijas eksperti izprot personiskās sankcijas, mēs varam spriest pēc Baltkrievijas dzelzceļa vadītāja Vladimira Morozova lietas. Arī viņš ir ES personisko sankciju sarakstā. Latvijas Ārlietu ministrijas eksperti arī viņa gadījumā sankcijas interpretēja tā, ka personiskās sankcijas attiecas uz visu viņa vadīto uzņēmumu un visiem “Latvijas dzelzceļa” darbiniekiem, kas sadarbojas ar Baltkrievijas dzelzceļu. Taču Eiropas Savienība sniedza savu skaidrojumu: tranzīta pārvadājumus caur Latviju no Baltkrievijas var turpināt, bet personiskās sankcijas pret Morozovu neattiecas uz viņa vadīto uzņēmumu..... Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē joprojām ir pieejams skaidrojums par to, ka personiskās sankcijas ir tikai personiskas. Tad par ko tad mani tiesā?”
Prokurore Madara Griķe savā vakardienas uzrunā uzsvēra, ka sankcijas pret personu var attiecināt arī uz uzņēmumu, šajā gadījumā uz aģentūru “Rossija Segodņa”. Viņa arī norādīja, ka šādos gadījumos ir pilnīgi pieļaujams arestēt īpašumu, veikt kratīšanas un citus izmeklēšanas pasākumus – tas ir likuma ietvaros. “Aģentūras “Rossija Segodņa” statūtos mēs redzam, ka šāda pārstāvniecība bija reģistrēta Latvijā..... Runājot par labuma gūšanu no žurnālistiskās darbības, lai gan Kiseļovs nav “Rossija Segodņa” labuma guvējs, saskaņā ar 2015. gada Eiropas regulu izpilddirektoru var pielīdzināt labuma guvējam, un viņš nepārprotami asociējas ar personu, kas kontrolē uzņēmumu, ja nav iespējams identificēt patieso labuma guvēju.
Griķe arī piebilda, ka tam, ja Kiseļovs strādātu bez peļņas un bez jebkāda labuma, nebūtu nekādas jēgas, tāpēc ir loģiski pieņemt, ka “Rossija Segodņa” izpilddirektors tomēr saņēma kādu labumu no filiāļu darba Latvijā. Tas nozīmē, ka Latvijas žurnālistu darbs portālā “Sputņik” to ir veicinājusi. Prokurore arī piebilda, ka Dorofejevs zināja, ka daži viņa kolēģi neparakstīja darba līgumus ar “Rossija Segodņa”, nevēlēdamies pakļūt zem sankcijām, savukārt viņš strādāja saskaņā ar oficiālu līgumu, saņemot trīs reizes lielāku honorāru, nekā parasti tiek maksāts žurnālistam par šādu darbu. Tas nozīmē, ka Dorofejevs skaidri apzinājās, ka, strādājot Krievijas aģentūrā, viņš nopietni riskē, teica prokurors.
“Apsūdzētais turpināja strādāt “Sputņik” arī pēc tam, kad banka atteicās atvērt kontus uzņēmuma darbiniekiem, kas nozīmē, ka viņš apzināti pārkāpa sankcijas, apzinoties savas rīcības prettiesiskumu,” secināja prokurore.
Dorofejeva advokāte Imma Jansone sniedza pretargumentus, norādot, ka “Rossija Segodņa” gadījumā nevar likt vienādības zīmi starp holdinga īpašnieku un ģenerāldirektoru, jo tas ir tiesiski tikai gadījumos, kad patieso īpašnieku noteikt nav iespējams. Tomēr “Rossija Segodņa” gadījumā īpašnieks ir skaidri zināms – tā ir Krievijas Federācija. “Prokurore minēja, ka daži Vladimira kolēģi strādāja, nenoslēdzot līgumu ar “Rossija Segodņa”, bet viņš to darīja. Es uzskatu, ka tas runā tikai par labu manam klientam, jo liecina, ka viņš savu darbu holdingā neuzskatīja par kaut ko nelikumīgu, tāpēc parakstīja oficiālu līgumu,” norādīja Jansone.
Prokurore pieprasīja sodīt Dorofejevu ar naudas sodu 7000 eiro apmērā. Spriedums tiks paziņots 26. augustā plkst. 17.00.
