Pasaulē
Ja kāda no partijām vai kandidātiem vēlēšanu rezultātus gribēs pārsūdzēt, to var izdarīt triju darba dienu laikā, vēršoties CVK. Tātad, rezultātus var pārsūdzēt līdz trešdienas, 11.jūnija, darba dienas beigām.
Vaivars arī skaidroja, ka ievēlētais pašvaldību deputāts var atteikties no mandāta, tomēr vispirms tas ir obligāti jāpieņem, lai pēc tam to noliktu.
Tādējādi, ja kāds no pašreizējiem Saeimas deputātiem, kas ievēlēts kādā no pašvaldībām, kādu iemeslu dēļ tomēr nevēlēsies būt pašvaldības deputāts, tad viņam vispirms būs jānoliek Saeimas deputāta mandāts un jāpieņem pašvaldības deputāta mandāts, ko pēc tam varēs nolikt. Šī persona tādējādi vairs nebūs ne Saeimas, ne pašvaldības deputāts.
Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.
Pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo, pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Viņš teica, ka vēl pagājušajā nedēļā esot "bijusi tāda pārliecība", ka viss strādās pareizi, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi. "Ja mēs nebūtu par to pārliecināti, mēs noteikti lēmumus būtu pieņēmuši ātrāk," viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka nebija nekādu indikāciju, ka "sistēma nevarētu vilkt".
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte sacīja, -"ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas,vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli".
"Nekādas indikācijas mums nebija, tāpēc mēs gājām uz priekšu ar plānu," apgalvoja Saulīte.
CVK vadītāja norādīja, ka visi vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti un šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka rezultāti nebūtu precīzi. Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, ir "vairākas kontrolsistēmas", viņa sacīja.
Runājot par savu atbildību, Saulīte teica, ka ir gatava uzņemties pilnu atbildību par to, kas ir viņas kompetencē, taču pašlaik tiek runāts par tehniskām kompetencēm, kas nav CVK atbildībā.
Tikmēr Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.
Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pirmdien paziņoja, ka no amata atstādinās VDAA direktoru Jorenu Liopu.
Viņš pats pirmdienas rītā pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes norādīja, ka paziņojumu nav vēl redzējis, tikai dzirdējis. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašlaik būtu jāpārvērtē tas, kādā veidā tieši tiek īstenoti šāda līmeņa projekti.
"Nav manā kompetencē vērtēt ministres rīcību," sacīja Liopa, atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, ministre nav rīkojusies pārsteidzīgi.
