Pasaulē
Viņa uzsvēra, ka patlaban Latvijas vēstniecība Krievijā ir vienīgais kanāls starp abām valstīm, kas ļauj sniegt konsulāro palīdzību Latvijas pilsoņiem Krievijā, taču vēstniecības slēgšanas gadījumā jārēķinās ar līdzīgu Krievijas atbildes soli, kas šādu iespēju liegtu.
ĀM pārstāve vērsa uzmanību, ka pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievija veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, diplomātiskās attiecības ar Krieviju ir ievērojami samazinātas. Vairāki Krievijas vēstniecības diplomāti tika pasludināti par Latvijai nevēlamām personām un izraidīti.
Tāpat ir slēgti Krievijas ģenerālkonsulāti Liepājā un Daugavpilī. 2023.gada sākumā diplomātisko attiecību līmenis ar Krieviju tika pazemināts līdz pagaidu pilnvaroto lietvežu līmenim. Martinsone klāstīja, ka drošības apsvērumu dēļ pēc kara sākuma Ukrainā ir būtiski ierobežota vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, kā arī to iebraukšana Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Krievijas kaimiņvalstīs - caur ārējo robežu.
Kā vēstīts, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāders aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pēc Rietumvalstu un Krievijas ieslodzīto apmaiņas arī Latvijas ārlietu dienestam vajadzētu izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu spiegu darbības ierobežošanai.
Viņaprāt, ieslodzīto apmaiņa ir signāls, ka pienācis laiks tām valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, gādājot par savu diplomātu un pilsoņu drošību, slēgt savas vēstniecības, jo diplomātija "sen sevi ir izsmēlusi un normālas attiecības ar Krieviju būs iespējamas pēc vairāku paaudžu nomaiņas", proti, pēc tam, kad Krievijas armija zaudēs karā pret Ukrainu un tiks atbrīvotas visas, arī Gruzijas, okupētās teritorijas.
LETA jau rakstīja, ka ceturtdien, 1.augustā, Turcijas galvaspilsētā Ankarā notikusi 26 cietumnieku apmaiņa Rietumvalstu un Krievijas starpā.
