Pasaulē
Apakškomisija bija uzaicinājusi vairāku iesaistīto pušu pārstāvjus, lai diskutētu par nepieciešamību nojaukt sliedes pie austrumu robežas. Sēdes pirmā daļa bija atklāta, bet pārējā - slēgta.
Sēdes atklātajā daļā Gātere norādīja, ka aizsardzības resora mērķis Baltijas aizsardzības līnijas izveidē un pretmobilitātes plāna īstenošanā ir potenciālā ienaidnieka sakaušana un apturēšana uz robežas vai pēc iespējas tuvāk robežai.
Lai arī tagad publiskajā telpā parādījusies sliežu demontāžas tēma, Gātere vērsa uzmanību, ka sliedes ir viens elements, jo vēl potenciāli apdraudējums un attiecīgi pretmobilitātes pasākumi var pastāvēt gaisā, uz sauszemes, ūdeņos un kibertelpā. "Skaidrs, ka sliedes nav galvenais elements, tā nav panaceja, tā nav šī zelta lode, bet viens no elementiem tas ir," uzsvēra amatpersona.
Pretmobilitātes plānā jau ir sagatavoti mehānismi, kā aizsardzības resors var sliedes deaktivizēt, ja ir parādījies attiecīgs apdraudējums, informēja Gātere. "Pie konkrēta apdraudējuma esam gatavi un iestājamies par to, ka atsevišķus sliežu posmus deaktivizējam," uzsvēra AM amatpersona un piebilda, ka viens ir aizsardzības resora vīzija, taču dzelzceļa kustības ierobežošana būtu valdības kopīgs lēmums.
Patlaban nav tiešu draudu, kas liecinātu, ka aizsardzības resora ieskatā obligāti jānojauc sliedes, "bet pie zināmiem apstākļiem mēs iestājamies par to, ka esam gatavi kaut kādus sliežu posmus deaktivizēt un potenciāli demontēt," uzsvēra Gātere.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štābs pulkvedis Andris Rieksts apakškomisijas sēdē norādīja, ka NBS vērtē mobilitātes koridorus, kas pamatā ir galvenie autoceļi, un dienaskārtībā bija arī dzelzceļš.
"NBS ir sagatavojuši plānus, ja kaut kas notiek tūlīt un tagad. NBS skatījās dažādu veidu scenārijus. Pats sliktākais scenārijs ir pārsteiguma moments, jo tad laika ir maz. Izvērtējot pasākumus, ko var veikt uz dzelzceļa, vislabāko laiku mēs iegūstam tad, kad šī dzelzceļa nav," uzsvēra Rieksts.
Papildinot Riekstu, AM parlamentārā sekretāre norādīja, ka NBS izvērtējumā ir ņemts vērā nepieciešamais laika periods sliežu deaktivizēšanai un tas, kā tas atbilst NATO un pārējo Baltijas valstu plāniem. Cik daudz laika armijai būtu nepieciešams dzelzceļa deaktivizēšanai Gātere publiski neatklāja.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts deputātiem pauda, ka, saskaņā ar ĀM analīzi, Latvijai nav starptautisku juridisku saistību, kas uzliktu par pienākumu uzturēt tranzīta infrastruktūru. Vienlaikus ir būtiski nepieļaut nevienlīdzīgus noteikumus, vienu valsti izslēdzot, bet citām valstīm ļaujot turpināt tranzītu.
"Ja runājam par Baltijas valstu nostāju, tad šis ir lielā mērā atslēgas punkts, jo reģionālā koordinācija noteikti ir ļoti, ļoti būtiska un neapšaubāmi jānonāk pie vienota secinājuma. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka ne Igaunijas, ne Lietuvas pusei īsti nav šīs apetītes noslēgt šīs tranzīta iespējas, bet, nu, es domāju, ka šī koordinācija ir atslēgas jautājums, lemjot Latvijā nacionāli," uzsvēra Mikuts.
Mikuts piebilda, ka ĀM aktīvi strādā ar Centrālāzijas valstīm, kas nozīmē, ka attiecīgi loģistika un transporta tēma ir viena no ĀM prioritātēm, līdz ar to ārlietu resors ir ieinteresēts eventuālajā kravu piesaistē Latvijas ostām. Šis ir faktors, kas noteikti ir aktuāls arī pārējās Baltijas valstu domāšanā, pauda ierēdnis.
Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs deputātiem sacīja - ņemot vērā publiskās diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu, ministrija saņēmusi asus signālus no atsevišķiem tranzītbiznesa uzņēmumiem, jo šiem uzņēmumiem dzelzceļa sadaļa ir ārkārtīgi svarīga.
Markēvičs sprieda, ka šādā stratēģiskā drošības lietā "runāt par naudu droši vien īsti nav vietā", bet jebkurā gadījumā dzelzceļa infrastruktūrai potenciāls ir ārkārtīgi liels. Tāpat nevar neņemt vērā, ka ASV plāno atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija minerālmēslojumam, un Markēvičs negribētu būt situācijā, kad kāds pārmetīs, "kur mēs bijām Latvijā, ka viss kālija sāls aiziet uz Klaipēdu".
SM amatpersona lēsa, ka Latgalē katra trešā ģimene ir saistīta ar dzelzceļu, kas attiecīgi ģimenēm nodrošina iztiku.
Apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA) pēc sēdes žurnālistiem teica, ka sliežu iespējamās demontāžas jautājumā viņam radies iespaids, ka situācija ir nedaudz haotiska. Tāpat publiski dzirdams, ka Latvijā ir "puses", kuras ir ļoti ieinteresētas ekonomiskajā sadarbībā ar Krieviju. "Attiecīgi ir lobijs, kas ir ieinteresēts, lai tas tā turpinātos. Ja ir jautājumi, ka sliedes tiek nojauktas, tad, protams, lobijs ieslēdzas," izteicās Šnore.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.
Vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.
