Pasaulē
Par papildu sistēmu izvietošanu 25. jūnijā medijiem paziņoja aizsardzības ministrs Raivis Melnis pēc Militārās padomes sēdes. Vienlaikus viņš pauda pateicību Ukrainai.
"Esam raduši risinājumu un tuvākajā laikā izvietosim papildu (sistēmas). Ir vajadzīgi ne tikai droni un radari, bet arī nepieciešama šo sistēmu integrācija un karavīru apmācība. Šeit gan jāsaka paldies sabiedrotajiem no Ukrainas," toreiz uzsvēra Melnis.
Šodien Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA apstiprināja, ka austrumu robežas stiprināšanai tiks izmantoti efektīvākie un situācijai atbilstošākie aizsardzības risinājumi. Vienlaikus operacionālās drošības dēļ detalizēta informācija par konkrētiem sistēmu veidiem un to tehniskajiem parametriem netiek izpausta.
Sabiedrības un valsts aizsardzības interesēs ir svarīgi neizpaust detalizētu informāciju, kuru iespējams izmantot Latvijas aizsardzības spēju analīzei, uzsvēra ministrijā.
Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
NBS kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.
Pērn Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro. Šogad austrumu robežas stiprināšanai paredzēti 55 miljoni eiro.
Līdz šim kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijas teritorijā ir nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, savukārt vienu dronu neitralizēja NATO iznīcinātāji.
Attiecībā uz dronu izcelsmi nav pamata automātiski pieņemt, ka visi incidentos iesaistītie bezpilota lidaparāti ir Ukrainas droni, iepriekš norādījuši NBS.
Viens no dronu incidentiem pavasarī maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas (JV) valdība.
