Pasaulē
ASV viceprezidente un demokrātu kandidāte uz prezidenta amatu kopā ar Zelenski uzstājās Baltajā namā – dienu pēc tam, kad cits prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps kritizēja Ukrainas prezidentu par to, ka tas nav noslēdzis vienošanos ar Krieviju, kas, pēc Trampa vārdiem, varētu izbeigt karu.
Harisa solīja atbalstīt Ukrainu un, netieši norādot uz Trampu un neminot viņa vārdu, sacīja, ka tie, kas vēlas, lai Ukraina atdotu savas teritorijas Krievijai apmaiņā pret mieru, atbalsta “kapitulācijas priekšlikumus”.
Vēlāk Tramps paziņoja, ka piektdienas rītā tiksies ar Zelenski savā ofisā Trump Tower Ņujorkā. Lai gan Tramps un Zelenskis jūlijā runāja pa tālruni, viņi personīgi vēl līdz šim nav tikušies.
Šīs nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka Ukraina, visticamāk, neuzvarēs, savukārt Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons pieprasīja atlaist Ukrainas vēstnieku ASV par Zelenska braucienu uz Pensilvāniju, kurā viņš saskatīja mēģinājumu ietekmēt amerikāņu vēlētājus.
Atbalsts 8 miljardu dolāru apmērā
Zelenska vizīte jau nesusi pirmos rezultātus, Baidenam paziņojot par aptuveni 8 miljardiem dolāru vērtas jaunas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Tā ir daļa no militārās palīdzības paketes 61 miljarda dolāru apmērā, ko ASV Kongress apstiprināja šā gada sākumā.
Cita starpā Ukraina saņems panējošās aviobumbas Joint Standoff Weapon, vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” bateriju, ka arī papildu raķetes tai. ASV arī paplašinās programmu Ukrainas pilotu apmācībai lidošanai ar iznīcinātājiem F-16.
Kā raksta ASV plašsaziņas līdzekļi, kopš šā gada pavasara, kad ASV apstiprināja jaunu palīdzības paketi Ukrainai, liela daļa šo līdzekļu palika neapgūti piegādes problēmu dēļ. Baidena administrācija bija plānojusi iztērēt šo naudu līdz septembra beigām, kad beidzas ASV finanšu gads.
Tāpēc 5,5 miljardi ASV dolāru no jaunās palīdzības paketes būtu jāapgūst līdz 30. septembrim, turklāt Kijiva saņems vēl 2,4 miljardus ASV dolāru programmas Ukraine Security Assistance Initiative ietvaros, kas ļauj ASV iestādēm iepirkt ieročus tieši no ražotājiem, nevis saņemt tos no ASV militārajām noliktavām.
Tiekoties Baltajā namā ar Zelenski, Baidens sacīja, ka šie pasākumi palīdzēs “stiprināt Ukrainas sarunu pozīcijas nākotnē”. ASV prezidents arī norādīja, ka, lai Ukraina gūtu panākumus, tai ir nepieciešama nepārtraukta militāra palīdzība no Rietumvalstīm un starptautisks atbalsts, nodrošinot ilgtermiņa drošību, tostarp tuvinot Kijivu dalībai ES un NATO.
Uzvaras plāns
Šī ir Zelenska ceturtā vizīte ASV kopš kara sākuma Ukrainā. Viņš ir atvedis līdzi dokumentu, ko dēvē par uzvaras plānu.
Dokumenta saturs pagaidām nav publiskots, zināms tikai tas, ka tas sastāv no četriem punktiem, kas paredz militāru palīdzību Ukrainai, ekonomiskus soļus, diplomātisku spiedienu un “politisku Krievijas piespiešanu”.
The Wall Street Journal dienu iepriekš vēstīja, ka vairākas Baidena administrācijas augstas amatpersonas, vispārējos vilcienos iepazīstoties ar Zelenska uzvaras plānu, ir bijušas neapmierinātas ar tā saturu.
Baltā nama amatpersonas ir nobažījušās, ka plānam trūkst visaptverošas stratēģijas, jo priekšlikumi aprobežojas ar lielāka apjoma ieroču nodrošināšanu un ierobežojumu atcelšanu ASV raķešu izmantošanai pret mērķiem Krievijas iekšienē, apgalvo izdevums.
“Uz mani tas īpašu iespaidu neatstāja, tur nav daudz jauna,” sacīja viens no laikraksta sarunu biedriem. Wall Street Journal avoti arī norādīja, ka Zelenska priekšlikumi ir bezkompromisa, un dokumenta sadaļas, kas veltītas diplomātijai un politikai, ir daudz mazāk detalizētas nekā prasības par ieročiem.
Tramps: “Ukraina neeksistē. Tā vairs nav Ukraina."
Dienu iepriekš republikāņu kandidāts uz ASV prezidenta amatu uzbruka Zelenskim, kārtējo reizi sarkastiski nodēvējot viņu par lielāko komersantu uz planētas. Viņa izteikumi izskanēja laikā, kad Zelenskis jau bija ieradies vizītē ASV.
“Ukraina neeksistē. Tā vairs nav Ukraina,” Tramps sacīja mītiņā Ziemeļkarolīnā. “Mājas ir drupās, pilsētas ir drupās. Tās ir sagrautas, un mēs turpinām dot miljoniem dolāru cilvēkam, kurš atsakās vest sarunas, Zelenskim. Katru reizi, ierodoties mūsu valstī, viņš aizbrauc ar 60 miljardiem dolāru” (šī summa neatbilst patiesībai).
Iepriekš Tramps ir vairākkārt izteicis līdzīgus nicinošus vērtējumus – sakot, ka Ukraina ir “iznīcināta” un ka kara laikā esot nogalināti “miljoni un miljoni”. Tagad viņš ir mēģina iedziļinās vēsturē.
“Baidens saka: “Mēs neatstāsimies, kamēr mēs neuzvarēsim. Bet kas notiks, ja viņi uzvarēs? Viņi visu laiku to dara - karo. Kā kāds man nesen teica, viņi sakāva Hitleru, uzvarēja Napoleonu. Viņi karo. Un tas nav patīkami,” sacīja ASV prezidenta amata kandidāts.
Skandāls ar Ukrainas vēstnieku
Zelenska vizītes laikā notika vēl viens skandāls ar republikāņiem. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons skarbā formā pieprasīja nekavējoties atsaukt Ukrainas vēstnieci ASV Oksanu Markarovu.
Pēc Džonsona domām, viņa organizēja Zelenska vizīti munīcijas rūpnīcā Skrentonas pilsētā Pensilvānijas štatā, kas, pēc republikāņu spīkera domām, bija iejaukšanās ASV vēlēšanu kampaņā. “Es pieprasu, lai jūs nekavējoties atstādināt vēstnieci,” norāda spīkers atklātā vēstulē Ukrainas prezidentam.
Šīs nedēļas sākumā Zelenskis apmeklēja militāro rūpnīcu Skrentonā, kurā tiek ražoti Ukrainas armijai nepieciešamie 155 milimetru artilērijas lādiņi.
Skrentona ir Baidena dzimtā pilsēta, un Pensilvānija ir viens no galvenajiem štatiem, kas izšķirs novembra prezidenta vēlēšanu iznākumu. Skrentonā Ukrainas prezidentu sirsnīgi sagaidīja štata gubernators Džošs Šapiro, Pensilvānijas senators Bobs Keisijs un kongresmenis Mets Kārtraits. Visi trīs ir demokrāti.
Arī citi republikāņi uzska, ka Zelenska brauciens uz svarīgāko štatu ir daļa no kampaņas par labu demokrātiem un iejaukšanās vēlēšanās. Pats Ukrainas prezidents atzīmēja, ka vēlas pateikties cilvēkiem, kuri ražo Ukrainai nepieciešamo munīciju.
Savā vēstulē Džonsons norādīja, ka uz tikšanos ar Zelenski Skrentonā netika uzaicināts neviens Pensilvānijas Republikāniskās partijas pārstāvis, kas, viņaprāt, skaidri norāda uz pasākuma partejisko raksturu.
Ukrainas bijušais vēstnieks ASV Valērijs Čalijs sociālajā tīklā Facebook rakstīja, ka Markarovas atlaišana šādā situācijā “būtu pilnīgi nepareiza”: “Atlaist viņu tieši tagad būtu vāja pozīcija. Sarežģītos apstākļos ir jāaizsargā savi pārstāvji! Īpaši tāpēc, ka Markarovas kundze strādā ciešā sadarbībā ar Ukrainas prezidenta biroju.”
