Latvijas skolās kā otro svešvalodu visbiežāk māca krievu valodu, kas nav starp Eiropas Savienības valodām. Savukārt STEM iekļauj tādus priekšmetus kā matemātika, fizika, ķīmija un bioloģija.
Ņemot vērā, ka pedagogu trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt, lai kā otrā svešvaloda visās mācību iestādēs tiek nodrošināta tikai kāda no Eiropas Savienības valodām, IZM izskata iespēju ļaut līdz 2027.gadam skolēniem aizstāt otro valodu ar kādu no STEM priekšmetiem.
Kā skaidroja Muižniece, šādi grozījumi varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.
Kā ziņots, vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu.
Vēstules autori norādīja, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.
Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.



