Pasaulē
Jau pagājušajā gadā daudzi Vakarbuļļu iedzīvotāji un viesi iepazina balti jostainās Galoveju šķirnes govis, kas gleznaini papildināja ainavu.
Tāpat kā pērn ganības būs norobežotas ar aploku, taču pļavu varēs šķērsot, izmantojot gājējiem ierīkotos vārtus.
Šogad ganāmpulks noganīs divas pļavas Vakarbuļļos. Vispirms pļavās tiks nogādāts desmit govis ar trīs teliņiem, bet pēc nedēļas pļavā, kas atrodas Buļļupes un Lielupes satekā, tiks atvestas astoņas divgadīgās teles.
Tā ir daļa no LDF mobilā ganāmpulka, kurā ir vairāk nekā 110 liellopi, kas nogana dabiskās pļavas visā Latvijā. Mobils ganāmpulks, kas darbojas visā valstī, ir inovatīva pieeja dabisko pļavu atjaunošanai gan Baltijas, gan Eiropas Savienības mērogā. Latvijā tas darbojas ar Eiropas Savienības "LIFE" programmas atbalstu.
Vakarbuļļos plānots kopumā noganīt aptuveni 28 hektārus unikālā biotopa piejūras zālāju, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids sastopams ļoti reti - to kopējā platība nepārsniedz 180 hektārus. Šie zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs.
Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Mobilais ganāmpulks palīdzēs tās ierobežot, noēdot jaunos dzinumus.
"Lai arī pēc vienas ganību sezonas ganīšanas ietekmi noteikt vēl pāragri, jo veģetācija tik strauji nemainās, jāatzīst, ka pagājušo gadu ganītās pļavas šobrīd izskatās labi - zied īpaši aizsargājamās un citviet Latvijā ļoti retās jūrmalas armērījas, dabiskiem zālājiem raksturīgās pļavas ķērsas, dabiskām palienēm un pārmitrām vietām raksturīgās purva purenes, pļavas bitenes, cietmatainās mārsmilgas un piejūras zālājiem raksturīgais vienplēksnes pameldrs un daudzviet tajā bagātīgi dīgst gladiolas," skaidro projekta "GrassLIFE" zālāju eksperte Baiba Strazdiņa.
Salīdzinot ar pagājušā gada pavasari, šogad pļavās vērojami arī strukturāli uzlabojumi - biezais un blīvais kūlas slānis ir palicis mazāks un fragmentārāks, kas šajā vasarā atvieglos pļavā ziedošo augu sēklu izsēju.
Lai nodrošinātu to, lai vismaz daļa no jumstiņu gladiolām var izziedēt un nobriedināt sēklas, katrā pļavā tiks ierīkoti nožogoti laukumi, kuri tiks noganīti tikai pēc gladiolu izziedēšanas. Papildus katrā pļavā eksperti veiks gladiolu uzskaites, lai var sekot līdzi to skaita izmaiņām.
Vakarbuļļu zālāju apsaimniekošanu jau vairāk nekā desmit gadus veic Rīgas pašvaldība.
Mobilā ganāmpulka govis ir miermīlīgas un draudzīgas, tās radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.
Tomēr, šķērsojot ganības, iedzīvotāji tiek lūgti ievērot drošības noteikumus - pārliecināties, ka vārtiņi tiek aizvērti. Ja dodas pastaigā ar suņiem, tad tie ir jātur pavadā. Teritorija ir norobežota ar elektrisko ganu, tāpēc aploka tuvumā jābūt uzmanīgiem, jāsargā sevi un bērnus.
Govīm nevajadzētu tuvoties un censties tās noglaudīt. Govis nedrīkst barot vai kaitināt.
Cilvēki tiek lūgti izturēties saudzīgi pret aplokiem un ganību infrastruktūru.
