Pasaulē
- Šogad viss nogatavojas agrāk. Lūk arī pirmie jaunie kartupelīši parādījās jau pirms Līgo. Ir arī agrīnas šķirnes ar īsu veģetācijas laiku. Piemēram, Rigonda. Lai gan es neizslēdzu, ka importa kartupeļus dažs labs var uzdot par Latvijā audzētiem. Tāpat kā ar zemenēm, - stāsta biedrības vadītāja.
Ar aci pamanīt krāpšanos ir grūti. Vienīgais, ka ievestajiem kartupeļiem miza var būt tumšāka vai lobīties, jo tie ceļā pavadījuši ne vienu vien dienu. Pietiek jaunajiem kartupeļiem nostāvēt pāris dienas, un miziņa kļūst tumšāka.
Karstais maijs ražu neietekmēs, sagaidāms, ka tā būs laba. Tāpat kā pagājušajā gadā. Pateicoties tam, pēc Aigas Kraukles teiktā, pērnā gada Latvijas kartupeļi bija nopērkami līdz pat jaunajai ražai. Vismaz pašās saimniecībās.
Kartupeļu lauku skaits samazinās, taču parādās arvien vairāk bioloģisko saimniecību. Tomēr lauvas tiesu audzē kartupeļus nevis ēšanai, bet gan pārtikas cietei, jo tas ir izdevīgāk. Alojā ir pārstrādes uzņēmums.
Kādas ir jauno šķirņu priekšrocības
Ir labas ziņas arī tiem, kas audzē kartupeļus ēšanai: tagad ir pieejamas šķirnes, kas ir izturīgas pret izplatīto fitoftoras slimību - carola un alauette. Ar bioloģiskām metodēm ar šo slimību galā netikt.
- Domāju, ka šī ziņa iepriecinās ne tikai lauksaimniekus, bet arī mazdārziņu īpašniekus. Daudzi no viņiem joprojām audzē kartupeļus bez ķīmijas...
Asociācija vadītāja iesaka sēklas kartupeļus iegādāties specializētās saimniecībās. Ja vien, protams, nevēlaties nepatīkamus pārsteigumus ar ražu. Informācija par saimniecībām ir pieejama asociācijas mājaslapā internetā - www.kartupeli.lv.
Kā cīnīties ar Kolorādo vabolēm
Līdztekus fitoftorai kartupeļu audzētājiem ir vēl viens apdraudējums – kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vaboles. Pirms pāris gadiem autora kaimiņš savā piemājas dārzā vaboļu invāzijas dēļ ierasto 20 kartupeļu spaiņu vietā novāca tikai 4.
- Šogad, cik pamanīju, Kolorādo vaboļu ir mazāk, - stāsta asociācijas vadītāja. - Iespējams, pērnā lietainā rudens dēļ. Augsne bija ļoti blīva – daļa kāpuru nespēja pārziemot un aizgāja bojā....
Kraukles kundze uzskata, ka labākais veids, kā apkarot kaitēkļus, ir ķīmija. Lai gan ne visi tam piekrīt.
Latgales lauksaimnieks Gustavs NORKAKLIS atklāj, ka cīnās ar kultūraugu maiņas palīdzību, katru gadu stādot kartupeļus citā vietā. Tāpēc, pat ja pie kaimiņa ir pilns ar kaitēkļiem, viņam to nav: nepaspēj ieviesties.
Savukārt Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesorei Dzidrai KREIŠMANEI ir savas metodes cīņai ar nelūgto svešzemnieku:
- Salasa Kolorādo vaboles, sasmalcina tās un pārlej ar siltu ūdeni. Ar iegūto šķīdumu laista lakstus. Var pagatavot arī rūgtās vērmeles uzlējumu. Ziedēšanas laikā savāktus kaltētus augus smalki sasmalcina, pārlej ar ūdeni, diennakti nostādina, pēc tam 30 minūtes vāra, izkāš un atšķaida ar ūdeni viens pret viens.
Kāpēc kartupeļi kļūst tumši
Pārdevēji tirgū bieži apgalvo, ka kartupeļi ir audzēti “kūtsmēslos, bez ķīmijas”. Vai tam var ticēt?
Aiga Kraukle uzskata, ka zemnieki nereti maldina pircējus. Bez ķimikālijām fitoftoru apkarot nav iespējams. Ja vien tās nav vēlīnās šķirnes, kas ir ģenētiski izturīgas pret šo slimību. Taču tās tiek stādītas rudenī, kad pie mums kartupeļi jau tiek novākti.
Kā izskaidrot to, ka nomizojot kartupeļi dažkārt kļūst tumši? Vai tas nav pārlieku liels nitrātu daudzums?
- Iemesli varētu būt dažādi. Augsnes īpatnības, mitrums, laikapstākļi... Dažreiz tā varētu būt arī liela slāpekļa mēslojuma daudzuma dēļ. Ja baidāties, ka bumbuļos ir pārāk daudz nitrātu, lūk, padoms. Pirms vārīšanas 5 minūtes ievietojiet nomizotus kartupeļus aukstā ūdenī ar sāli. Viena tējkarote sāls uz litru ūdens…
Adreta, vai tā esi tu?
Pēdējo desmit gadu laikā pie mums ir parādījušās desmitiem kartupeļu šķirņu. Taču daudzi tirgotāji joprojām raksta “Adreta”, kas ir labi zināma kopš padomju laikiem. Dīvaini, jo selekcionāri stāsta, ka Latvijā tā jau sen netiek kulltivēta.
- Protams, apstiprina Priekuļu selekcijas stacijas speciāliste Ilze SKRABULE. - Es pat nezinu, vai to vēl maz kur Latvijā audzē: sēklas materiāla mums nav jau sen. Ja kāds to arī audzē, tad ļoti mazos daudzumos...
Pēc viņas vārdiem, šķirne savulaik patiešām bijusi ļoti populāra, ko daži negodprātīgi tirgotāji arī izmanto.
- Pārdevējiem nav pienākuma uz pavadzīmēm rakstīt pārtikas kartupeļu šķirni. Tāpēc nespeciālists pēc izskata nevar noteikt, kas tā ir par šķirni, turpina selekcionāre.
Tirgū ir sastopama arī cita kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem populāra kartupeļu šķirne – Priekuļu dzeltenie. To gan Latvijā vēl joprojām audzē sēklai.
- Tikai pareizais šīs šķirnes nosaukums mūsdienās ir “Agrie dzeltenie”, precizē Ilze Skrabule.
Kartupeļu audzētāju savienības vadītāja apstiprina, ka tirgū nereti vienu šķirni uzdod par citu.
- Ne katrs kartupelis ar sarkanu miziņu ir “Laura”, un ne katrs dzeltenais kartupelis ir “Vineta”. Pie katra tirgotāja inspektoru nepieliksi,” uzskata Aiga Krauze.
Miltainākās šķirnes
Pēc viņas teiktā, Latvijā katru gadu parādās jaunas kartupeļu šķirnes. Pašlaik to ir ap 50, taču tas nebūt nav maksimums – Eiropā ir 120. Padomju laikā Latvijas selekcionāri sadarbojās ar Krievijas audzētājiem. Tagad – ar igauņiem un vāciešiem. No turienes viņi saņem mātes bumbuļus, veic izmēģinājumus un rada jaunas šķirnes.
- Mums ir pietiekami daudz labu galda kartupeļu šķirņu. Par miltainākajiem tiek uzskatīti “Agrie dzeltenie", “Agrie” (īpaši labi der kartupeļu biezenim, pankūkām), “Vineta”.
Aigas Kraukles kolēģis biedrībā Ilmārs IMMURS stāsta, ka kartupeļu patēriņš Latvijā samazinās, nav plānveida eksporta.
- Tāpēc palielināt stādāmās platības nav jēgas. Šobrīd kartupeļiem ir atvēlēti aptuveni 30 tūkstoši hektāru. Ir tikai ducis lielo saimniecību, kas audzē kartupeļus 100-200 hektāros, lielākā daļa ir vidējās un mazās saimniecības, stāsta eksperts.
Meklējiet savus zemniekus
Pēc viņa teiktā, jo tālāk uz ziemeļiem atrodas valsts, jo gardāki ir kartupeļi. Tur nav tādu ķimikāliju, kādas izmanto dienvidos.
Lai gan, pēc žurnālista domām, kartupeļu garša ar katru gadu kļūst sliktāka. Tāpēc tirgotāji ķeras pie negodprātīgām metodēm, “atdzīvinot” kādreiz tautā mīlēto “Adretu” un stāstot, ka kartupeļi nākuši no pašu bioloģiskās saimniecības… Lētticīgākie pircēji uzķeras.
Ko darīt? Meklēt “savus” zemniekus tirgū vai audzēt kartupeļus pašam. Cita ceļa nav.
To, ka latvieši joprojām ļoti mīl kartupeļus, ilustrē fakts, ka 70% no visiem Latvijā pārdotajiem dārzeņiem ir kartupeļi. Pirms pāris gadiem Kalnciema tirgū Rīgā norisinājās pat kartupeļu festivāls...
Sagatavoja Iļja Dimenšteins
