Pasaulē
Civillikums (turpmāk tekstā - likums) paredz, ka katram laulātajam pieder īpašums, kas viņam vai viņai piederēja pirms laulības, kā arī īpašums, kas iegūts laulības laikā, kā atsevišķa manta.
Likuma 91. pantā noteikts, ka katra laulātā atsevišķā manta ir:
1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1-4.) punktos minētā manta.
Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.
Likuma izpratnē nekustamais īpašums, ko viens no laulātajiem saņēmis mantojumā, ir saņemts bez atlīdzības, tādēļ uzskatāms par šī laulātā atsevišķo mantu.
Līdz ar to, lai gan jūs dzīvokli mantojāt laulības laikā, tā ir jūsu atsevišķa manta (par ko liecina ieraksts zemesgrāmatā), tāpēc laulības šķiršanas gadījumā jūsu sieva pretendēt uz to nevar.
Dzīvesvietas deklarēšana un tiesības uz īpašumu
Kā noteikts likumā “Par dzīvesvietas deklarēšanu”, deklarēšanas mērķis ir padarīt katru personu pieejamu tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja:
- tai pieder šis nekustamais īpašums;
- attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums;
- šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.
Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. Tāpēc tas, ka jūsu sieva un viņas brālis ir deklarējuši savu dzīvesvietu jūsu dzīvokļa adresē, nedod viņiem nekādas tiesības pieprasīt jūsu dzīvokli vai kādu tā daļu laulības šķiršanas gadījumā.
