Pasaulē
Oficiālā statistika
To, cik ienesīgs ir šis nelikumīgais bizness, apliecina Finanšu nozares asociācijas publicētā statistika. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos krāpniekiem no četru lielāko Latvijas banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, izdevies izkrāpt 10 miljonus eiro. Šajā periodā reģistrēts 1001 telefona krāpšanas gadījums, izkrāpjot 6,1 miljonus eiro, savukārt novērsti 3148 krāpšanas mēģinājumi, tādējādi pasargājot 3,3 miljonus eiro.
Realizēto investīciju krāpšanas gadījumu skaits bija 1854, kā rezultātā klienti zaudēja 3,1 miljonu eiro. Un, lai gan cilvēki ir kļuvuši vērīgāki, tik iespaidīgas nozagtās naudas summas liecina, ka krāpnieciskie zvani turpināsies, un noziedzīgo zvanu centru analītiķi centīsies izgudrot arvien jaunas krāpšanas metodes. Mūsu korespondents nesen saskārās ar nestandarta krāpšanas shēmu. Pieļaujam, ka līdzīgus zvanus un īsziņas tuvākajā laikā saņems daudzi Latvijas iedzīvotāji.
Jums ir pieraksts uz plānveida operāciju
Pēc tam, kad saņēmu zvanu no policijas departamenta vecākā inspektora majora Jāņa Ivanova, kurš ar raksturīgo dienvidkrievu akcentu mēģināja pārliecināt mani, ka mans bankas konts ir apdraudēts, es pārstāju atbildēt uz nepazīstamiem tālruņa numuriem.
Saruna ar tā dēvēto policijas darbinieku bija īsa: es piedāvāju viņam atsūtīt oficiālu izsaukumu uz nopratināšanu. Turpmāk zvanus no nezināmiem numuriem saņēmu periodiski, apmēram reizi nedēļā, turklāt tikai no Latvijas numuriem. Daži zvanītāji bija īpaši neatlaidīgi, tāpēc tie nekavējoties izrādījās melnajā sarakstā.
Mūsdienās zvanīt var vai nu krāpnieki, vai nu preču un pakalpojumu pārdevēji, vai arī socioloģisko aptauju veicēji. Parasti runāt ar visiem šiem zvanītājiem īpaši negribas. Savukārt valsts struktūras ar iedzīvotājiem tagad sazinās tikai pa e-pastu ar sekojošu autorizāciju oficiālajā interneta portālā Latvija.gov.lv.
Taču šoreiz pēc neatbildēta zvana saņēmu īsziņu no Latvijas mobilā tālruņa numura, kurā, kā jau tas pienākas, latviešu valodā bija norādīts, ka pēc trim dienām man ir paredzēta medicīniska operācija, tikai nez kādēļ – Liepājas Reģionālajā slimnīcā, un man ir jāpiezvana, lai apstiprinātu savu ierašanos.
Ziņa bija ļoti dīvaina. Vispirms šaubas radīja tas, ka zvans tika veikts no mobilā tālruņa. Kā zināms, uz slimnīcu tieši ārstam piezvanīt nevar – ārstniecības iestāžu mājaslapās ir norādīti tikai reģistratūru numuri un visbiežāk tie ir fiksētie tālruņa numuri.
Otrkārt, pēdējo reizi pilsētā, kur piedzimst vējš, es biju pirms aptuveni desmit gadiem, un man nav nekāda sakara ar Liepājas ārstniecības iestādēm. Acīmredzot krāpnieki (un es nešaubos, ka tie bija viņi) rēķinājās ar to, ka nekavējoties piezvanīšu uz norādīto mobilā tālruņa numuru, lai pateiktu, ka notikusi kāda kļūda.
Kas būtu noticis tālāk? Saskaņā ar krāpnieku leģendu cilvēkam ir pieraksts uz operāciju vai dārgu procedūru, un, ja viņš uz to neierodas, ir jāmaksā liels sods. Protams, var ierasties arī personīgi, taču parasti ārstniecības iestāde atrodas pietiekami tālu un nokļūt līdz tai ir problemātiski.
Taču ar vienu paziņojumu par atcelšanu ir par maz – nepieciešams identificēt personu, ievadot tās personas datus.
Un šeit viss nostājās savās vietās. Protams, no Rīgas līdz Liepājai var aizbraukt, taču tas aizņems veselu dienu. Tad jums piedāvās atcelt operāciju attālināti, ievadot savus bankas datus pikšķerēšanas vietnē. Taču patiesībā jūs tikai apstiprināsiet, ka no jūsu konta tiek noņemta nauda.
Viss, jūs esat apzagts.
Uzaicinājums uz tiesu
Līdzīgu shēmu izmanto arī tie, kas sūta īsziņas, informējot par ierašanos uz tiesas sēdi. Tieši šādu ziņu nesen saņēma mana sieva – tajā bija norādīts, ka viņa tiekot izsaukta uz Zemgales rajona tiesu Jelgavā kādā krimināllietā. Protams, viņai ar to nebija nekāda sakara. Pietika ieiet mājaslapā tiesas.lv un aplūkot tiesas sēžu sarakstu. Bet labāk ieslēgt loģiku: kas tā ir par krimināllietu, par kuru tajā iesaistītās personas neko nezina?
Valsts policija ir informēta par šādu krāpšanas metodi, kad krāpnieki, izmantojot mājaslapas Latvija.gov.lv nosaukumu, sūta īsziņas un e-pasta ziņojumus par it kā nesamaksātiem naudas sodiem, kā arī uzaicinājumus ierasties tiesā.
Valsts policija aicina neatvērt šīm vēstulēm pievienotās aizdomīgās saites, kas nesakrīt ar valsts iestāžu oriģinālajām adresēm, kā arī neievadīt savus internetbankas un personas datus apšaubāmās tīmekļa vietnēs un neapstiprināt maksājumus, par kuriem neesat pārliecināts!
Lai iegūtu piekļuves datus iedzīvotāju bankas kontiem, krāpnieki nosūta saiti ar lūgumu ievadīt internetbankas datus, tostarp apstiprināt iepriekš sagatavotu izejošo maksājumu, izmantojot PIN2. Valsts policija aicina rūpīgi izlasīt visu saiti un nereaģēt uz šādiem pieprasījumiem, kā arī neatklāt personas datus un nekādā gadījuma neapstiprināt izejošos maksājumus ar PIN1 vai PIN2.
Neuzticieties nevienam
Ja agrāk krāpniekus izdeva viņu dienvidkrievu akcents un atteikšanās pāriet uz valsts valodu, tad tagad viņi ir kļuvuši gudrāki. Interneta vidē jau ir parādījušies sludinājumi par vakancēm zvanu centros Ukrainā. Obligāts nosacījums ir latviešu valodas zināšanas.
Tā kā piedāvātās summas ir ļoti vilinošas, turklāt ir garantēta bezmaksas dzīvošana, uz šīm vakancēm, visticamāk, atradīsies gribētāji. Tāpēc krāpnieks var ar jums runāt skaidrā latviešu valodā, bez mazākā akcenta.
Un tas jau arī notiek. Piezvanījušais krāpnieks stāsta, ka ir noticis krāpšanas gadījums un jūsu vārdā tiek veiktas pretlikumīgas darbības. Sarunas gaitā krāpnieks informē, ka pastāv risks zaudēt jūsu kontu vai tajā esošos līdzekļus, tāpēc jums jāturpina saruna ar citu personu – bankas darbinieku. Pēdējais savukārt paziņo, ka drošības apsvērumu dēļ nauda jāpārskaita uz citu, drošāku kontu. Patiesībā nauda tiek nosūtīta krāpniekiem. Un, tā kā jūs pats apstiprinājāt maksājumu, visi jūsu uzkrājumi nonāk krāpnieku rokās.
Šajā sakarā Valsts policija vēlreiz atgādina: neviens no tiesībsargājošo iestāžu, banku vai citu valsts struktūru darbiniekiem telefonsarunā nelūgs iedzīvotājiem sniegt savus bankas datus – bankas kartes numuru, CVC vai SMART-ID piekļuves paroles.
Ja šāds lūgums tiek izteikts, tas ir tiešs signāls, ka jums zvana krāpnieks, tāpēc šāda saruna nekavējoties jāpārtrauc. Ja jums rodas šaubas, vai jums tiešām zvana policijas darbinieks vai bankas darbinieks, jūs jebkurā laikā varat piezvanīt uz oficiālo struktūru portālos norādītajiem numuriem un pārliecināties.
Rodas pēdējais jautājums: kā krāpnieki uzzina mobilo tālruņu abonentu vārdu un uzvārdu? To var noskaidrot pavisam legāli, izmantojot īpašu interneta programmu, kas skenē visu informāciju no resursiem, kuros jūs varētu atstāt savus personas datus, un izvieto tos. Tiek uzskatīts, ka šī programma kalpo labam mērķim, palīdzot atrast radiniekus un draugus visā pasaulē.
Aleksandrs FEDOTOVS
