Pasaulē
Vairāk nekā 30 muzeja objektos rosīsies ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Muzeja apmeklētāji varēs piedzīvot gan precības, gan jurģus, gan ūtrupi, gan satikt dzirnavnieku, iepazīties ar skolmeistaru un mācītāju.
Zvejnieki gatavosies zvejai, citviet podnieka saime posīsies tirgum, kādā sētā saimniece aicinās pievienoties dārza darbiem, citur būs ieklīdis paunu žīds. Būs maija dziedājumi pie Latgales krucifiksa un improvizēts svētbrīdis Usmas baznīcā. Strādās podnieki, audēja, vērpjamo ratiņu dreimanis. Tiks darvotas laivas, žāvētas zivis. Skanēs tautasdziesmas, rotaļas un danči, un katrā sētā bērniem būs sarūpēts kāds uzdevums.
Vienlaicīgi muzeja teritorijā darbosies ap 850 amatierteātru un folkloras kopu dalībnieku no visiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuri savas sētas notikumos iesaistīs arī apmeklētājus. Šajā dienā apmeklētājiem būs atvērta ne tikai centrālā ieeja un Rietumu vārti, bet arī Berģu vārti.
Pasākuma režisors Kārlis Anitens norāda, ka kopā ar vairāk nekā 60 kolektīviem - Latvijas amatierteātriem un folkloras kopām, notiek darbs pie tā, lai ikvienā no Brīvdabas muzeja sētām un ēkām uzzibsnītu kāds mirklis no iespējamās dienas senākos laikos.
"Brīvdabas muzeja simtgades svinības, iespējams, būs lielākā improvizētā performance, kāda Latvijā bijusi. Vienlaicīgi muzeja teritorijā darbosies ap 850 amatiermākslas kolektīvu dalībnieku, kuri savas sētas notikumos iesaistīs arī apmeklētājus, tādēļ kopējais dalībnieku skaists stāstā par vienu dienu mūsmājās visticamāk sasniegs vismaz 10 tūkstošus cilvēku. Tā būs varena izrāde 80 hektāru platībā, lai godam atzīmētu Brīvdabas muzeja nozīmīgo jubileju," pauž režisors.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17.gadsimta līdz 20.gadsimta 30.gadiem, bet tieši pēdējā pus gadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises, norāda muzejā.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Šogad muzejs svin savu simtgadi. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā - muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.
