Pasaulē
ST sēdē piektdien IZM vērsa uzmanību, ka mācību saturu skolēniem jāapgūst latviešu valodā neatkarīgi no tā, vai izglītības iestāde ir noslēgusi starpvalstu līgumu ar kādu no valstīm. To nosaka izglītības standarts.
Papildus tam skolēni var apgūt mazākumtautību kultūru, valodu un vēsturi, tai skaitā interešu izglītības līmenī. Citu kultūru, kas ienākušas Latvijā, tradīcijas atbilstoši izglītības standartam pamatskolēni var apgūt sociālajās zinībās.
"Mūsu kopējais valsts mērķis ir būt Eiropas Savienības (ES) izglītības telpā un uzturēt saikni ar šīm mazākumtautībām," sēdē sacīja IZM pārstāvji. Ministrijas ieskatā, nav iemesla bažām par nevienlīdzīga attieksmes veidošanos.
Turpretim krievu valodai nebūtu vieta izglītības standartā, ņemot vērā ģeopolitisko stāvokli, uzskata IZM. Tā ir analizējusi skolēnu sniegumu privātajās skolās, kur mācības iepriekš noritēja krievu valodā. Secināts, ka 9.klases skolēnu sniegums latviešu valodas eksāmenā mazākumtautību privātajās skolās bija par 14,3% zemāks nekā vidēji valstī. Iepriekšējā reforma nemotivē padziļināti iegūt zināšanas tādā apjomā, lai skolēns varētu veiksmīgi turpināt mācības vidējās izglītības posmā, uzskata IZM.
Savukārt atteikšanās no mazākumtautību valodas privātajos bērnudārzos, ministrijas ieskatā, veicina bērnos patriotisma izjūtu un atvieglo turpmāko mācību gaitu, kad izglītības ieguve notiek latviešu valodā.
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) vērtējumā, apstrīdētās normas aizsargā demokrātiskas valsts iekārtu, un tām ir leģitīms mērķis. Valstij ir pienākums veidot vienotu izglītības standartu, neatkarīgi no tā, kas ir izglītības iestādes dibinātājs. TM ieskatā, skolēnam vai viņa vecākam nav tiesības prasīt, kādā valodā apgūst izglītības standartu, taču valstij savu iespēju robežās ir jāveicina, lai skolēns spētu apgūt mācību vielu. IZM piedāvāto pārejas periodu TM vērtē kā atbilstošu.
TM pārstāvji sēdē vērsa uzmanību, ka nedz Minoritāšu konvencija, nedz Satversmes 114.pants neuzliek valstij pienākumu nodrošināt mācības minoritāšu valodā. Valsts var izvēlēties, vai veicināt minoritāšu valodas apguvi, vai nodrošināt mācību procesu attiecīgajā valodā.
Arī Tiesībsarga ieskatā, apstrīdētās normas ir piemērotas, lai īstenotu mērķus, ko ar reformu uzstādījusi IZM. Iepriekšējā pieredze liecina, ka ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem to nevar panākt.
Tiesībsarga vērtējumā, apstrīdētās normas nepārkāpj bērna tiesības. Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere atzīmēja, ka minoritāšu bērni savu nacionālo kultūru var apgūt interešu izglītībā.
Viņa nesaredz arī iespējamus tiesību pārkāpumus, nosakot, ka izglītība valsts valodā jāiegūst privātajos bērnudārzos. Grāveres vērtējumā, tā ir bezatbildīga rīcība no vecāku puses, ja bērns, uzsākot bērnudārza gaitas, nezina latviešu valodu.
"Zinot to, ka no pieciem gadiem būs obligātā izglītība, kas notiks valsts valodā, atbildīgiem vecākiem būtu šī valoda jāsāk mācīt patstāvīgi ģimenē vai nodrošināt bērniem auklīti, kas runā latviešu valodā," izteicās Grāvere.
Savu redzējumu izteica arī Latvijas Universitātes vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinberga. Viņa atsaucās uz starptautiskiem pētījumiem, kas apliecina, ka izvēlētā pieeja mazākumtautību valodas apguvei ir atbilstoša. Vienlaikus jāņem vērā, vai šo valodu lieto arī ģimenē, kā arī skolēna vecumposms un motivācija.
Pētījumos arīdzan uzsvērts, ka skolai ir jāsaglabā pozitīva attieksme pret skolēna kultūras identitāti, nenoliedzot viņa kultūru un valodu. Piemēram, runājot par svētkiem, ieteicams pieminēt citu kultūru tradīcijas.
Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji esot skolēni, "kuri identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē".
Viņi lūdz ST pārbaudīt Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkta un 2022.gada 29.septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5. un 6.panta atbilstību Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam.
Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļa nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.
Ar 2022.gada 29.septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" paredzēts izslēgt Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.punktu, 38.panta otrās daļas 1.punktu un 41.pantu.
Ar šiem grozījumiem izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
Savukārt Izglītības likuma pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkts nosaka, ka grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 41.pantu, stājas spēkā 2023.gada 1.septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7.klasē. Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, tikmēr tās 122.panta pirmais teikums norāda, ka "ikvienam ir tiesības uz izglītību".
Vienlaikus Satversmes 114.pants nosaka, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Abi iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu dēļ viņiem vairs nebūšot iespējams izglītības procesā pamatizglītības pakāpē iegūt izglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā, jo atbilstoši apstrīdētajām normām tikšot izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas pieļāva vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
Iepriekšējā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas un mazākumtautību valodas lietojuma proporciju izglītības ieguves procesā, stājās spēkā 2019.gada 1.septembrī. Pieteikuma iesniedzēji paļāvušies, ka veiktā reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās.
Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam, jo tās liedzot viņiem no minētajām Satversmes normām izrietošās tiesības uz vispusīgas un kritiski domājošas personības attīstību un tiesības uz pilnvērtīgu savas valodas lietošanu sabiedriskajā un privātajā dzīvē.
2023.gada izskaņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta spriedumo slietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.
Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.
Džibuti un citi pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.
ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
