Savu viedokli par notikušo meitenes māte izklāstīja sociālajos tīklos, turklāt latviešu valodā. Savu vēstījumu māte sāka ar to, cik grūti mūsdienu pasaulē ir pārliecināt bērnu lasīt grāmatas, un vēl jo vairāk pēc pazemojuma bibliotēkā.
“Es gribēju atbalstīt Ventspils bibliotēku, lai gan grāmatas var iegādāties veikalos, bet pēc vakardienas incidenta ar nožēlu sapratu, ka apmeklētāji šai iestādei vairs nav vajadzīgi,” raksta sieviete. Pēc viņas vārdiem, meita pirms došanās uz nometni devusies uz bibliotēku, lai paņemtu Šekspīra “Romeo un Džuljetu” krievu valodā. Bibliotekāre atbildējusi, ka šādas grāmatas nav, un bērnam tika pateikts ņemt grāmatu latviešu valodā, aizrādot, ka vispār esot jārunā valsts valodā.
Māte sociālajā tīklā Facebook raksta, ka viņa devusies uz bibliotēku, lai noskaidrotu, kas noticis. Sākotnēji viņai tika pateikts, ka bērns visu izdomājis, bet galu galā tika atzīts, ka viena no darbiniecēm patiešām ir izteikusies par valodu un ka otra nav izsniegusi grāmatu krievu valodā, jo neesot sapratusi.
Rus.LSM korespondents vērsās Ventspils bibliotēka pēc komentāra. Ventspils bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Duļbinska precizēja, ka pati nav bijusi klāt, un izklāstīja notikušā versiju, ko dzirdējusi no kolēģiem.
Situācija notika Bērnu bibliotēkā, kas atrodas vienā ēkā ar Ventspils galveno bibliotēku:
“Meitene atnāca uz Bērnu bibliotēku un palūdza “Romeo un Džuljetu” krievu valodā. Bibliotekāre viņai krieviski paskaidroja, ka grāmata atrodas “pieaugušo” kolekcijā un viņai jādodas uz bibliotēkas filiāli kaimiņos. Bērns devās uz turieni un palūdza grāmatu, bibliotekāre aizveda viņu līdz plauktiem un parādīja, kur grāmata atrodas, bet pēc noklusējuma nolēma, ka meitene to lasīs latviešu valodā. Meitene paņēma grāmatu uz divām nedēļām, nepasakot bibliotekārei, ka vēlas grāmatu krievu, angļu vai kādā citā valodā.
Cik mēs zinām no mātes vārdiem, šīs darbinieces kolēģe bibliotēkas bērnu nodaļā, kura ar meiteni sazinājās krieviski, pateica, ka ir jārunā valsts valodā. Tā bija tā frāze, kas aizskāra. Tad notika pārpratums – pieaugušo nodaļas darbiniece nepajautāja meitenei, kādā valodā viņa vēlas paņemt grāmatu. Tā grāmata mums ir daudzās valodās, es speciāli paskatījos katalogā - oriģinālvalodā angļu, krievu valodā, audio formātā, ir arī video. Mēs atvainojāmies gan mātei, gan bērnam, bet, cik saprotu, ar to nepietika, tāpēc tapa ieraksts Facebook. Man ir ļoti žēl. Tas ir cilvēciskais faktors,” komentē Kristīne Duļbinska.
No sevis viņa piebilda, ka bērni ir dažādi. Ja viens bērns līdzīgā situācijā pateiks, ka vēlas grāmatu citā valodā, cits būs kautrīgāks un noklusēs. Attiecībā uz bibliotēkas darbinieces “valodas” piezīmi Ventspils bibliotēka sniegusi šādu komentāru:
“Neraugoties uz to, ka svešvalodu prasme Ventspils bibliotēkas darbiniekiem nav obligāta prasība, bibliotēka ir orientēta uz apmeklētājiem, un, ja darbinieks spēj apkalpot klientu citā valodā (krievu, angļu vai kādā citā), viņš cenšas to darīt.
Bibliotēkas darbinieku darba līgumi nereglamentē viņu savstarpējo komunikāciju. Par šo atgadījumu tiks runāts sapulcē. Bibliotēkas darbinieki jau vairākkārt atvainojušies lasītājai un viņas vecākam. Bibliotēkas vārdā vēlreiz atvainojamies par nepatīkamo pieredzi,” skaidro Kristīne Duļbinska.
Kristīne Duļbinska piebilda, ka Ventspils bibliotēka, tāpat kā līdz šim, iepērk grāmatas saviem krājumiem dažādās valodās – ne tikai valsts valodā, bet arī angļu, vācu, krievu (Latvijas veikalā, ja kādam tas ir svarīgi) un kopš neseniem laikiem – arī ukraiņu valodā.