Pasaulē
Psiholoģe norāda, ka pastāvīga sekošana līdzi negatīvām ziņām var traucēt normālai darba izpildei, veicina nemieru un neļauj koncentrēties. Goluba iesaka nesekot ziņām visas dienas garumā, bet pārbaudīt tās, piemēram, no rīta un vakarā, kā arī uzticēties tikai pārbaudītiem ziņu avotiem.
Psiholoģe uzsver, ka šobrīd izjust apjukumu, bailes vai satraukumu ir normāli, jo šādas emocijas ir atbilstoša un cilvēciska reakcija uz esošo spriedzes situāciju, taču ir svarīgi pievērst emocionālajam stāvoklim pastiprinātu uzmanību.
Emocionālā līdzsvara noturēšanai krīzes laikā psiholoģe iesaka arī parūpēties par savām pamatvajadzībām, un saglabāt normālu dzīves ritmu un režīmu, turpinot darīt tās lietas, kas dod dienai sakārtotības izjūtu, kā mācības, sports, kopīgas aktivitātes ar ģimeni un hobiji. Dienas plāns un rutīna palīdz arī bērniem, kas piedzīvo spriedzi un pārmaiņas.
Psiholoģe atgādina, ka ir normāli, ja spriedzes situācijā domas nav gaišas un līdzsvarotas. Tomēr ir riskanti, ja ilgu laiku tiek domātas negatīvas domas, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka aiz domām ir paslēptas jūtas, kuras ir jāmēģina atpazīt.
Goluba iesaka arī izkustēties, jo trauksme un nogurums samazinās kustības laikā, kā arī komunicēt ar kādu domubiedru vai uzticamu personu.
Arī "Gjensidige Latvija" vadītāja Sanita Glovecka pauda, ka šajā laikā svarīgi neaizmirst parūpēties par savu emocionālo veselību, un atļaut sev nodarboties ar hobijiem, izrunājies ar mīļajiem cilvēkiem, kā arī turpināt profesionālo darbību un centies ievērot ierasto rutīnu.
