No Baltijas valstīm lielākais ukraiņu viesstrādnieku skaits pērn reģistrēts Igaunijā, kur gan sezonāla rakstura, gan patstāvīgā darbā bija reģistrēti vairāk nekā 30 000 Ukrainas pilsoņu. Latvijā pērn strādāja vairāk nekā 9000, bet Lietuvā - apmēram 5000 ukraiņu.
Ukraiņu darbaspēka plūsma uz citām valstīm joprojām ir liela, taču arvien vairāk ukraiņu Baltijas vietā izvēlas, piemēram, Čehiju un Vāciju, norāda "RIA.com Marketplaces". Populārākās nozares ukraiņiem Baltijā ir būvniecība, ražošana un sezonāla rakstura darbi, taču pēdējo gadu laikā darbā uz Baltijas valstīm devies arī liels skaits informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu, ārstu, inženieru un citu kvalificēto darbinieku. Tomēr uzlabojoties Ukrainas ekonomiskajai situācijai un dzīves dārdzībai Baltijā pieaugot, situācija varētu strauji mainīties.
"Darba pievilcībai tuvējās ārvalstīs ukraiņu acīs pēdējā laikā ir tendence samazināties. Piemēram, vidējās algas attiecība, salīdzinot Ukrainu un Poliju dažu gadu laikā no četrām reizēm sarukusi līdz apmēram 2,5 reizēm. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz Igauniju, Latviju un Lietuvu. Jā, alga šajās valstīs joprojām ir lielāka nekā Ukrainā, taču lielāki ir arī izdevumi par mājokļa īri, dažādiem sadzīves izdevumiem un nodokļiem," pauda "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets.
Viņš minēja, ka grivnas pozīciju nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru Ukrainas ekonomiku ietekmē divējādi. Piemēram, zaudētāji ir eksportētāji, kuriem sarūk ieņēmumus nacionālajā valūtā, palielinoties izmaksām par algām, komunālajiem pakalpojumiem, vietējo loģistiku. To īpaši izjūt standartizētas produkcijas eksportētāji, kuri konkurē globālajā tirgū - dzelzsrūda un ogļu tirgotāji, metalurģijas uzņēmumi, ķīmisko produktu eksportētāji. Tajā pašā laikā grivnas pozīciju nostiprināšanās nozīmē iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos attiecībā pret importa precēm, tūrismu.
Igaunijas uzņēmums "RIA.com Marketplaces" pārvalda Ukrainas nekustamo īpašumu portālu "Dom.RIA.com" un Ukrainas automašīnu tirdzniecības portālu "Auto.RIA.com".



