Pasaulē
Likums nosaka, ka emisijas nedrīkst pārsniegt 1 miljonu daļiņu. Jaunajām tehniskajām prasībām ir noteikts pārejas periods no šī gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ja obligātajā tehniskajā apskatē atgāzu mērījums pārejas periodā pārsniegs noteikto cieto daļiņu koncentrācijas līmeni, tas tiks vērtēts ar 1. punkta vērtējumu un līdz nākamajai tehniskajai apskatei defekts būs jānovērš. Bet, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, tas tiks vērtēts ar 2. punktu vērtējumu, tas nozīmē, ka transportlīdzekļa īpašniekam defekts ir jānovērš viena mēneša laikā un jāuzrāda atkārtotai tehniskajai apskatei.
Pārbaudes tiek veiktas tikai mēnesi, un meistari servisos jau saskaras ar problēmām.
“Kad devāmies pārbaudīt, rādījumi ļoti nesakrīt, gan ar mūsu ierīci, gan principā ar vienu un to pašu aparātu mērījumi ir atšķirīgi. Burtiski paiet divas trīs minūtes, un mēs iegūstam pilnīgi atšķirīgus skaitļus,” saka uzņēmuma MODS īpašnieks Iļjass Ahmedovs.
Cieto daļiņu mērīšanai Latvijas tehniskās apskates stacijām tika iegādātas divu ražotāju iekārtas - Capelec un Mahle. Piemēram, MODS iegādājās Capelec. Abu ražotāju ierīces ir sertificētas. Un principā tām būtu jāsniedz vienādi rādītāji.
“Katra iekārta ir sertificēta, un tās rādījumiem mēs varam uzticēties. Un katram aparātam ir savi rādījumi. Tas, ka mūsu ierīce rāda 1 miljonu, bet CSDD rāda 2-3 miljonus, ir pareizs rezultāts, lai cik muļķīgi tas neizklausītos. (...) Gadās tā, tu iebrauc no ielas, mašīna rāda pusotru miljonu daļiņu. Pastrādājot pāris minūtes telpā dzinējs uzrāda jau normu 400-500 tūkstoši daļiņu, un izrādās, ka kā tādas normālas mērījumu metodikas nav. Šobrīd mums ir daudz nezināmo. Pāris minūtes, un jau ir pavisam citi rādītāji. Mums tagad ir jāizstrādā kāds vienots standarts transportlīdzekļu pārbaudei. Un galu galā mēs sapratīsim, kāpēc ierīču rādījumi atšķiras,” saka Iljass Ahmedovs.
CSDD pagaidām problēmas ar metodiku neatzīst, taču saņemt oficiālu izdruku no cieto daļiņu mērierīces transportlīdzekļa pārbaudes laikā nav iespējams. Inspektors datus no ierīces nolasa savā telefonā un manuāli ieraksta protokolā.
“Latvijā ir pieņemta un tiek piemērota Eiropas Savienības noteiktā vienota metode cieto daļiņu mērīšanai transportlīdzekļu tehniskajās apskatēs. Mērījumi visos tehniskās apskates punktos tiek veikti, izmantojot verificētus cieto daļiņu mērinstrumentus. Turklāt šiem mērinstrumentiem ir paškalibrēšanas režīms, kas pirms katra jauna mērījuma nekavējoties informē, ja instruments nespēj veikt mērījumu. Šajā posmā tehniskās apskates inspektors manuāli ievada mērījumu rezultātu, taču nākotnē šo procesu plānots automatizēt,” skaidro CSDD pārstāvis Mārtiņš Malmeisters.
Tajā pašā laikā izmešu ierīces jau ilgu laiku mēra izplūdes gāzu emisijas gan dīzeļdegvielas, gan benzīna automobiļiem, un tās ir sevi pierādījušas. Tajās izmantotā metodika ir pārbaudīta laika gaitā. Gadās, ka parasto autoservisu mērījumi dažreiz atšķiras no tehniskās apskates centru mērījumiem, taču tikai dažu procentu robežās. Un kas notiktu, ja tehniskās apskates stacijas un servisa rādījumi atšķirtos par desmitiem vai pat simtiem procentu?
“Protams, tā būtu katastrofāla situācija, ja tā notiktu. Jo cilvēki mums uzticas, vēršoties pie mums. Un mēs pierādām to ar savu darbu. Mēs šeit veicam mērījumus. Un, ja CSDD rādījumi ļoti atšķirtos, rastos konflikts, un mūsu klienti, iespējams, mums mazāk uzticētos, mazāk nāktu,” saka autoservisa "Spārni pluss" vadītājs Dmitrijs Paškovs.
Kas notiks, ja situācija ar dīzeļdzinēja automašīnu tehnisko apskati nemainīsies?
“Cilvēki aizstās cieto daļiņu filtru, kā tas tagad notiek ar katalizatoriem. Reizi gadā cilvēks pirms tehniskās apskates uzliks filtru, pēc tam noņems to un brauks tālāk,” uzskata Iljass Ahmedovs.
