Pasaulē
Ziemassvētku laikā daudzi rīdzinieki ar draugiem, ģimenēm, bērniem dodas pastaigāties pa svētku rotātajām ielām, lai izbaudītu svētku noskaņu un priecātos par uzposto pilsētu. Taču šogad galvaspilsētas svētku noformējums pilsētniekos raisīja drīzāk vilšanos nekā prieku.
Mūsu pastāvīgais lasītājs Mihails Burks dzīvo Ziepniekkalnā un labprāt pastaigājas pa galvaspilsētas centru, kur pagājusi viņa dzīves lielākā daļa.
“Brīvdienās kopā ar mazdēlu, kuram ir astoņi gadi, devāmies uz Esplanādi,” stāsta Mihails. “Atceros, katru gadu tur bija apskatāma trušu karaliste ar mīlīgiem zvēriņiem un greznām mājiņām. Šogad bijām vīlušies, jo nekādu trušu Esplanāde nebija. Lai reabilitētos mazdēla priekšā, devāmies uz slidotavu. Tur bija gara rinda pēc slidām un vēl garāka rinda, lai tiktu uz ledus. Mazdēlam apnika stāvēt, tāpēc gājām prom tukšā. Uz bērna jautājumu, kāpēc Rīgā ir tikai viena slidotava, man nebija ko atbildēt...”
Pieticīgs noformējums
Ziemassvētku vakarā uz centru devās arī Ķengaraga iedzīvotāja Inna ar draudzeni, lai mierīgā garā pastaigātos pa uzpostajām ieliņām un izbaudītu svētku noformējumu.
“Draugi no visas pasaules sūtīja fotogrāfijas no Ziemassvētku svinībām. Gan Vācijā, gan Anglijā pat mazās pilsētiņās ir grezni gadatirgi, bagātīgi izrotātas eglītes, košs ielu apgaismojums,” stāsta lasītāja. “Kamēr braucām, neko interesantu neredzējām, ja neskaita mirguļojošo Akropoli.”
Pastaigājoties pa Brīvības bulvāri, kundzes nopriecājās par skaisti izgaismoto liepu aleju un spožajām Esplanādes gaismiņām, un tad devās uz gadatirgu Doma laukumā.
Daudziem radās iespaids, ka Rīga ir izrotāta fragmentāri – Doma laukums, Esplanāde, kvartāls ap Brīvības pieminekli un krastmala.
"Rodas iespaids, ka apkārt ir tumšs un apmācies. Vai arī vaina ir mūsu noskaņojumā?" prāto daudzi rīdzinieki.
Pirms dažiem gadiem katrus Ziemassvētkus galvaspilsētas centrā, Vecrīgā, parkos un laukumos bija radoša instalācija - “Ziemassvētku egļu ceļš”. Daudzi speciāli izvēlējās šo maršrutu, lai apskatīto pēc iespējas vairāk oriģinālo vides objektu.
“Es braucu uz darbu cauri centram un apbrīnoju neparastās Ziemassvētku eglītes, kas veidotas no dēlīšiem, piemēram, mirdzošu sarkanu maku, kurā birst monētas,” atceras lasītāja Agnija Smirnova. “Kāpēc likvidēja šo ikgadējo radošo pasākumu – nezinu. Tagad vispār nav ko īsti redzēt...”
Kur aiziet mūsu nauda?
Iedzīvotāji prāto – acīmredzot gada nogalē galvaspilsētas kasē beigusies nauda. Rīdzinieki ir pieraduši pie grūtībām: piemēram, kovidlaikā naktīs ielas vispār nebija apgaismotas, nemaz nerunājot par svētku rotājumiem. Bet kas ir tagad? Uz ielām viens pēc otra parādās vizuālie objekti, bez kuriem, pēc pilsētnieku domām, pilnīgi varētu iztikt.
Lasītājs Edgars dalījās ar mums pārdomās par Rīgas pašvaldības ierīkoto rotaļu laukumu pie Rīgas 45. vidusskolas. Pēc lasītāja vārdiem, patiesībā tās ir tikai šūpoles, kas turklāt atrodas 30 metru attālumā no tramvaja līnijas. Rotaļu laukums nav iežogots. Tiesa, Domes Ceļu infrastruktūras departaments norādīja, ka iekārtu novērtējis sertificēts drošības speciālists, un vasarā plānots izveidot dzīvžogu. Sanāk, ka ziemā šo laukumu nemaz nevar izmantot?
“Šāda labiekārtojuma cena ir 143 000 eiro. Laikam, galvaspilsētā ir kādas īpašas cenas ,” raksta Edgars. “Neliela pilsētiņā Jelgavas novadā arī uzbūvēja šūpoļu parku - deviņas šūpoles, uz kurām vienlaicīgi var šūpoties 22 cilvēki. Tiesa, par 23 414 eiro...”
Tas vēl nav viss. Vasarā Doma laukumā tika uzstādītas koka šūpoles - “malka par 165 tūkstošiem”, kā tās nodēvēja asprātīgie rīdzinieki. Jo pēc vasaras sezonas tās droši vien bija paredzēs demontēt un aizsūtīt... uz krāsni. Taču šūpoles līdz sezonas beigām neizturēja – tās izrādījās pilnīgi nepiemērotas izmantošanai un pat bīstamas. “Par 165 tūkstošiem var māju uzcelt,” neslēpa savu sašutumu iedzīvotāji.
Tajā pašā laikā Rīgas dome svinīgi paziņoja, ka Vecrīgas ielās un 11. novembra krastmalā, uzstādīti vides dizaina un mākslas objekti ar liriskiem nosaukumiem: “Laika upes liecinieki”, “Paviljons”, “Kopā pie Doma”, lai iezīmētu Vecrīgas vaibstus un priecētu rīdziniekus un pilsētas viesus.
Rīdzinieki nāca, skatījās uz šiem soliņiem, šūpuļtīkliem un kāpšanas sistēmām un neizpratnē raustīja plecus: kam tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda!
“To, ka tiem ir mākslinieciska vērtība, droši vien var noteikt tikai galvaspilsētas silei pietuvināti eksperti,” uzskata rīdzinieks Vitālijs. “Es saviem bērniem drošības pēc neļāvu kāpt uz šiem mākslas objektiem.”
Tam, ka pilsētas ielas ir nepieciešams atdzīvināt, piekrīt daudzi rīdzinieki, bet vai galvaspilsētā nav citu problēmu? Soliņi, krēsli un galdiņi līdzās toveriem ar kociņiem uz putekļainajām Rīgas centra ietvēm ir izraisījuši neviennozīmīgus iedzīvotāju komentārus.
Dažiem patīk, ka, piemēram, pie bijušā kinoteātra “Palladium” stāv divi toveri ar augiem un soliņš. Citi saka, ka uz ietvēm jau tā nav vietas gājējiem: tur ir gan velosipēdi, gan elektriskie skrejriteņi, gan māmiņas ar bērnu ratiņiem, un katrs domā, ka viņš šeit ir galvenais. Un tad vēl šie toveri un galdi ar krēsliem.
“Kāpēc tik nekaunīgi tiek izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda, un neviens netiek saukts pie atbildības?” jautā iedzīvotāji. “Labāk būtu vasarā ielas laistīt, citādi mēs staigājam putekļos kā pa stepi.”
Vienkāršiem prātiem nesaprast?
Neizpratnē ir arī Ķengaraga iedzīvotāji. Rudens sākumā promenādē parādījās primitīvas nezināmas nozīmes metāla konstrukcijas. Iedzīvotāji uzreiz sāka prātot, kā šīs metāla konstrukcijas izmantot.
Izrādījās, ka tie ir pilsētvides mākslas objekti, ko veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, un katram no tiem ir savs nosaukums – "Debess locīšana", "Mākoņķērājs", "Klusā daba" un "Zars Mērkaķī"...
Studentu darbu dome ir dāsni apmaksājusi no rīdzinieku kabatām – par objektiem Ķengaraga promenādē pilsētas vadība pārskaitīja akadēmijai 41 200 eiro (bez PVN). Interesanti, cik nopelnītu šo darbu autori, ja mēģinātu tos pārdot izsolē?
Tagad Brasas apkaimē plānots īstenot divas nozīmīgas pilsētvides attīstības ieceres 17 000 kvadrātmetru platībā –Brasas mobilitātes punkta publiskās ārtelpas izbūvi un Brasas tilta skvēra pārbūvi. Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīgu pārvietošanos, labiekārtot un uzlabot vidi brīvā laika pavadīšanai. Teritoriju paredzēts labiekārtot, uzstādot jaunus soliņus, kā arī apzaļumot, iestādot vairākus desmitus koku, krūmus un citus daudzgadīgos apstādījumus.
Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk nekā 1,77 miljoni eiro jeb 104 eiro par kvadrātmetru, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 800 000 eiro. Rīdziniekiem būs jāpiemaksā tikai... 970 tūkstoši.
Pavisam ir plānoti deviņi šādi mobilitātes punkti. Tas tik ir vēriens! Tiesa, panorāmas riteņa projekts Uzvaras parkā ir apstājies. Tas netika atklāts ne Rīgas dienās, ne līdz Ziemassvētkiem. Neviens nezina, kas ar to notiks tālāk...
Rīga ir bagāta pilsēta, kas var atļauties visādas instalācijas parkos un atrakcijas skvēros. Tāpēc jau tagad notiek izmisīgas cīņas par deputātu vietām, lai gan vēlēšanas ir tikai jūnijā. Grūti iedomāties, cik vēl dārgus un bezvērtīgus projektus mums piemetīs pašreizējie pilsētas saimnieki. Galvenais, ka nauda aiziet darba komisijām, grupām, skicēm, skiču izvērtēšanai un dievs vien zina, kam vēl.....
Kamēr Rīga domā, kādas vēl dārgas un bezjēdzīgas instalācijas uzstādīt, rīdzinieki, kam ir tāda iespēja, brauc svinēt Ziemassvētkus uz Vāciju, Franciju, Lietuvu un Igauniju, kur viss kūsā, priecē un valdzina ar neskaitāmām mirgojošām lampiņām.
