Pasaulē
Kā risinājumu šādiem pacientiem piedāvā ierasties pie ārsta:
- ar savu tulku,
- ar radiniekiem vai paziņām, kas brīvi runā valsts valodā,
- vai arī iepriekš noskaidrot, vai ārsts, pie kura esat pierakstījies, runā svešvalodā un kāda tā ir - angļu, krievu vai kāda cita valoda, kuru jūs brīvi pārvaldāt.
Līdz šim ministrs ir saņēmis sūdzības par saziņas problēmām galvenokārt no jaunajiem ārstiem, kuri nerunā krievu valodā, kas ir dzimtā aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, kā arī no latviski nerunājošiem krievvalodīgajiem pacientiem pensijas vai pirmspensijas vecumā.
Pacientu sūdzībās galvenokārt tiek norādīts uz nepilnīgu informāciju poliklīnikās un slimnīcās par to, kādās valodās ārsti runā. Citādi sanāk, ka nauda par vizīti ir samaksāta, bet apmeklējuma laikā izrādās, ka ārsts un pacients viens otru nesaprot. Kad runa ir par svarīgu medicīnisku informāciju, ārstēšanas ieteikumiem vai nopietnu diagnozi, kas pacientam ir jāatklāj, rodas nesaprašanās un domstarpības.
Daudzas klīnikas (piemēram, VCA) šo problēmu ir atrisinājušas nevilcinoties, savā tīmekļa vietnē blakus ārsta vārdam norādot valodu karodziņus, kurās viņš ir apkalpot pacientu. Lūk, piemērs:
Tomēr, kā aptaujas gaitā noskaidroja press.lv, ne visas klīnikas uzskata par vajadzīgu, veicot pierakstu, informēt pacientu, vai izvēlētais ārsts runā svešvalodās – angļu, vācu vai krievu.
Lai uzzinātu, vai šāda problēma vēl pastāv, press.lv vērsās pie veselības ministra Hosama Abu Meri.
- Vai ir izdevies atrisināt šo problēmu? Jaunas sūdzības Veselības ministrija nav saņēmusi?
- Pēdējā laikā šādu problēmu nav, vismaz pie manis šāda informācija nav nonākusi.
- Vai kaut kur jau strādā štata tulki, kuru pakalpojumus slimnīca vai klīnika var izmantot nepieciešamības gadījumā?
- Tādas institūcijas kā štata tulks slimnīcās un ambulatorajos medicīnas centros oficiāli nav un, cik man zināms, nevienā klīnikā šāda pacientu apkalpošanas sistēma vēl nav izveidota. Pieļauju, ka darbinieki palīdz viens otram gadījumā, ja uz vizīti ierodas pacients, kurš runā svešvalodā. Daudzi ārsti bez latviešu valodas runā vēl divās vai trijās valodās. Ja ārsts ir gatavs runāt svešvalodā – angļu, vācu, franču, pat arābu valodā – tas ir lieliski! Viņš to var darīt, un ārstniecības iestāde šo iespēju var norādīt mājaslapā – pie ārsta vārda, daudzi to dara. Es pats runāju piecās valodās – angļu, vācu, latviešu, arābu un krievu. Klīnikā, kurā agrāk strādāju, tas bija norādīts mājaslapā pie mana uzvārda. Tas ir normāli!
- Laikam arī kolēģi ārkārtas situācijās vērsās pie jums pēc palīdzības?
- Protams, ja kādam pacientam bija nepieciešams tulkojums, es vienmēr palīdzēju. Pacientus vajadzētu brīdināt, ja ārsts, pie kura viņi vēršas, neprot svešvalodas. Viņam par to būtu jāzina. Piemēram, pacients no Afganistānas, kurš neprot angļu valodu, bet runā tikai afgāņu valodā. Vai septiņdesmitgadīgs pensionārs runā tikai krieviski un nekā savādāk. Kādam ir jāpalīdz iztulkot.
- Ja tulks neatrodas, vienkārši ārstēt klusējot?
- Nē, tā nevar darīt! Bez sarunas ar pacientu, nesavācot anamnēzi, var palaist garām svarīgas detaļas, un ārstēšana nebūs tik efektīva, kāda tā varētu būt, ja ārsts un pacients nodibinātu kontaktu un saprastu viens otru. Tāpēc ir nepieciešams tulks vai persona, kas runā pacienta valodā. Pretējā gadījumā var tikt pieļautas daudzas kļūdas. Tas ir drošības jautājums!
Kopumā par tulkiem, kurus pacients var paņemt līdzi, sāka runāt tāpēc, lai cilvēki, kuri nerunā valsts valodā, nepieprasītu no jaunajiem ārstiem krievu valodas zināšanas, jo likums to nenosaka. Gadās arī pretējas situācijas – ir klīnikas, kurās ir daudz krievvalodīgo ārstu, kuri savā starpā sazinās krieviski, un daži pacienti, kuri šo valodu nezina, pauž neapmierinātību. Tas laiku pa laikam notiek visur. Taču visas šīs problēmas pakāpeniski tiek risinātas.
