Pasaulē
Valsts programma cenu samazināšanai
Ikviens, kurš kādreiz ir iepircies kādā Latvijas aptiekā, zina, ka zāles pie mums ir ļoti dārgas. Tāpēc daudzi cilvēki, dodoties atvaļinājumā uz Ēģipti, suvenīru vietā iegādājas medikamentus. Šajā valstī pat tūristu iecienītākajās vietās populārākie medikamenti maksā ne vairāk kā vienu dolāru.
Turpretī Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas aptiekā vietējā uzņēmuma ražotais šķīstošais pulveris pret saaukstēšanos maksā 12 eiro par piecu paciņu iepakojumu, bet aerosols pret iesnām – 8 eiro. Pēc tam, kad ārzemju aptiekās sāka pieņemt Latvijas elektroniskās receptes, daudzi Latvijas iedzīvotāji sāka iepirkties Polijā, Lietuvā un Igaunijā. Un izrādījās, ka šajās valstīs recepšu zāles ir daudz lētākas.
Tomēr ne visiem Latvijas pensionāriem, kas, kā zināms, ir galvenie aptieku klienti, ir iespēja doties pēc zālēm uz ārzemēm. Un šķiet, ka Veselības ministrija tomēr sadzirdēja viņu lūgumus. Pagājušajā gadā ministrs Hosams Abu Meri paziņoja, ka panāks cenu samazinājumu, lai izlīdzinātu cenas ar Lietuvu un Igauniju.
Rezultātā pagājušajā vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanās principiem”. Saeimā tos prezentēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis, norādot, ka jauni grozījumi paredz palielināt valsts kompensējamo recepšu zāļu minimālo izmaksu daļu no 50 līdz 70%, palielināt kompensējamo zāļu un diagnožu klāstu, kā arī samazināt farmaceitu piemēroto maksimāli pieļaujamo uzcenojumu.
Pēc Veselības ministrijas aplēsēm tam vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas vidēji par 20 %. Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa uzsvēra, ka jaunais zāļu cenu veidošanās modelis tika radīts, lai cenu līmenis recepšu zālēm būtu vienāds visās Baltijas valstīs. No jaunā gada ir fiksēts arī lieltirgotavu uzcenojums – 50 centi par vienu zāļu iepakojumu, jo līdz šīm lieltirgotavu uzcenojums, atkarībā no zāļu cenas, bija atšķirīgs, kas nozīmēja, ka dārgākām zālēm tas bija stipri augstāks.
Tomēr iedzīvotāji Veselības ministrijas reformu nenovērtēja, jo tagad papildu zāļu cenai ir jāpiemaksā 0,75 eiro par katras receptes apkalpošanu, turklāt tas attiecas arī uz tām receptēm, kas izrakstītas pagājušajā gadā. Tādu pašu summu farmaceits saņem arī no valsts. Veselības ministrija apliecina, ka agrāk šī maksa bija iekļauta zāļu cenā. Taču nez kādēļ citās Eiropas valstīs šādas maksas nav. Un tiem pašiem pensionāriem, kuriem ārsts parasti izraksta vairākas receptes, cenas pieaugums var būt diezgan ievērojams. Un, ja ģimenē ir vairāki pensionāri?
No maksas ir atbrīvoti tikai bērni līdz 18 gadu vecumam, personas, kurām piešķirts trūcīgas personas statuss, un bēgļi no Ukrainas. Tikmēr šajā sarakstā nav iekļauti, piemēram, vēža slimnieki, diabēta slimnieki un citi cilvēki, kas cieš no hroniskām slimībām. Lai gan viņi nevar dzīvot bez zālēm. Tajā pašā laikā pilna cena 1,5 eiro apmērā būs jāmaksā tiem, kuriem Latvijā nav tiesību uz valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi.
Kā norāda petīcijas iniciators sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv Raimonds Grīniņš, pašreizējā situācija, kad par farmaceita pakalpojumu, kas bieži vien aprobežojas ar vienkāršu datora darbību, tiek piemērota papildu maksa, nav pieņemama. Ministru kabinetam būtu jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanās principiem” un jāatceļ 17.5 punkts, norāda petīcijas autors. Atceļot maksu 0,75 eiro apmērā par katru recepti, pacienti, pēc Griniņa domām, patiešām izjutīs zāļu cenu samazinājumu, kā to solījis veselības ministrs.
Turklāt samazināsies papildu finansiālais slogs iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri regulāri lieto recepšu zāles, un pieaugs sabiedrības uzticība veselības politikas īstenošanai un valdības solījumiem.
Tautas sašutums
Latvijas iedzīvotāji pauž neapmierinātību sociālajos tīklos. Tā, piemēram, kāda sieviete vārdā Jolanta dalījās ar savu stāstu sociālajā tīklā Facebook, uzsverot, kā jauninājums ietekmē viņas ģimeni. Viņas bērnam ir invaliditāte, un ikmēneša izdevumi par medikamentiem sasniedz 300 eiro, jo ne visus medikamentus valsts kompensē. Jolanta ir sašutusi par papildu izmaksām: “Tagad man par katru recepti jāmaksā vēl 0,75 eiro, pat ja pašas zāles maksā tikai 3 eiro. Par 10 receptēm sanāk 7,50 eiro – tā ir piena, maizes un biezpiena cena. Mēs nevaram dzīvot tikai no zālēm.
Šādi stāsti nebūt nav retums.
Internetā savā pieredzē dalās Krista. “Šodien es uzzināju par cenu samazinājumu manām recepšu zālēm. Manu holesterīna zāļu cena “samazinājusies” no 32 eiro par 3 mēnešu iepakojumu līdz 67 eiro 11 centiem. Es samaksāšu, bet ko darīt tiem, kas to nevar atļauties? Viņi visu laiku melo, uzskatot mūs par idiotiem. Melo kā elpo,” raksta sieviete.
Gaidiet februāri
Jāsaka, ka īpašu cenu samazinājumu patērētāji vēl nav izjutuši. Neapmierināti ir arī farmaceiti, kuri jau tagad apgalvo, ka, samazinoties ienākumiem, viņi būs spiesti slēgt nerentablas aptiekas, galvenokārt laukos, kur medikamentus piegādās kurjeri, par kuru pakalpojumiem būs jāmaksā papildus. Ir pieaugušas arī salīdzinoši lēto kompensējamo zāļu cenas, kas pirms jaunā gada maksāja ap 7 eiro vai mazāk. Jo iepriekš tirdzniecības uzcenojums bija atkarīgs no zāļu cenas, bet tagad tas ir fiksēts.
Tātad sanāk, ka ieguvēji būs cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri var iegādāties dārgus medikamentus. Taču lielākā daļa klientu izvēlas lētas zāles, un tagad viņiem būs jāierobežo savi pirkumi. Bet ko darīt tiem, kam zāles ir vitāli nepieciešamas?
Arī parastie, bezrecepšu medikamenti, kurus valsts programma neapmaksā, kļūs dārgāki. Tāpēc Latvijas iedzīvotājiem joprojām būs izdevīgāk šīs zāles iegādāties Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un citās valstīs, kur tās ir lētākas.
Veselības ministrija norāda, ka farmaceiti pašlaik izpārdod to zāļu krājumus, kas iegādātas saskaņā ar iepriekšējo cenu noteikšanas modeli. Tāpēc ir pāragri spriest par reformas rezultātiem. Viņi iesaka pagaidīt līdz februārim.... Taču, pēc Veselības ministrijas datiem, jau janvārī cenas samazinājās 3130 recepšu zālēm, bet palielinājās 618 zālēm. Kā saka, dzīvosim redzēsim. Taču nez kādēļ jebkura Latvijas ierēdņu iniciatīva, kurai pēc idejas vajadzētu vairot iedzīvotāju labklājību, realitātē pārtop par nodokļu un dažādu maksājumu pieaugumu, kā arī jaunām problēmām.
Pietiek atcerēties vēlāk atceltā papildu medicīniskā nodokļa ieviešanu tiem, kas nemaksā sociālo nodokli pilnā apmērā, vai e-veselības sistēmu ar elektroniskajām receptēm, kuru ar grūtībām izdevās palaist.
Aleksandrs FEDOTOVS
