2020. gada Covid-19 "šoka terapija", tai sekojošā dziļā ekonomiskā bedre vairākās nozarēs, ielika treknu domuzīmi pasaules ekonomikas attīstībā. Finanšu eksperti secina, ka šajos apgrūtinošajos dīkstāves apstākļos visa pasaule ir novirzījusies uz patēriņu.
Lai arī vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās gandrīz normālā dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus, statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP kāpis par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 10,3% attiecībā pret dziļāko krīzes punktu – pagājušā gada otrajā ceturksni (neizlīdzināti dati), šī atkopšanās nesusi sev līdzi jaunas blaknes.
Pandēmijas laikā pieaug patēriņa aizdevuma vidējā summa
Lai arī Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirmskrīzes līmeni, tiesa, mazliet vēlāk nekā tuvākajiem kaimiņiem, ierasto kārtību ekonomikā izjaucis cenu pieaugums vairākos segmentos. Melnā metāla cena pasaulē ir dubultojusies, kokmateriālu cenas trīskāršojušās, bet vēl straujāk pieaudzis transporta un pārvadājumu pakalpojumu cenu līmenis.
Tātad - lai realizētu savas ieceres, nepieciešams lielāks finansējums.
Tāpēc, kā secina arī Latvijas kredītdevēji, pandēmijas laikā, cilvēkiem īstenojot vērienīgākas ieceres, kam nepieciešams vairāk naudas, pieaugusi patēriņa aizdevuma vidējā summa. 2020. gadā, salīdzinot ar vidējo 2019. gadā pieaugums ir 14%, bet 2021. gadā (salīdzinot ar 2020. gadu) vidējā kredīta summa pieaugusi vēl par 19%, liecina kompānijas "Bigbank Latvija" apkopotie dati.
